No kā tad ir atkarīgas un no kā konkrēti izpaužas tiesību sistēmu atšķirības? Tā kā tiesības ir sarežģīta un daudzpusīga sabiedriska parādība, tiesību sistēmas īpatnības ir atkarīgas no dažādiem vēsturiskiem, politiskiem, ekonomiskiem, reliģiskiem u. c. Faktoriem. Dažādās tiesību sistēmās likumam, paražai, tiesu praksei (precedentam), doktrīnai var būt ļoti atšķirīgas nozīmes. Tāpat arī dažādu tiesību avotu hierarhija var būt ļoti atšķirīga.
Dažādās valstīs tiek nemitīgi pieņemtas dažādas normas, tās atrodas nepārtrauktā mainībā. Pārāk neiedziļinoties, normu atšķirības tiešām varētu uzskatīt par galveno atšķirību starp dažādām tiesību sistēmām. Piemēram, ASV un Francijas tiesību sistēmu atšķirība ir, ka ASV tiek pieļauta tiesu kontrole pār likumu atbilstību konstitūcijai, bet Francijā nē. Atšķirībā no Anglijas, kur laulības šķiršana tiek atļauta, Īrijā tā nav atļauta.
Un tomēr, atšķirības starp dažādām tiesību sistēmām nav atkarīgas tikai no normu dažādības. Vispusēja un nepareiza pieeja būtu tiesības uztvert vienīgi kā normu kopumu. Ikvienā valstī tiesības veido sistēmas, kas sadala normas noteiktās grupās, ietver sevī noteiktus normu radīšanas un iztulkošanas paņēmienus, tā ir saistīta ar noteiktu sociālās uzbūves koncepciju attiecīgajā valstī. Tieši šī sistēmas pastāvīgā daļa padara iespējamu un nepieciešamu tiesību teoriju un zinātni.[2., 32.]…