Kopsavilkums
Tiesību tālākveidošana ieņem nozīmīgu vietu tiesību attīstībā. Tā kā likumdevējs nevar paredzēt tehnoloģiskās, ekonomiskās un vispārējās sabiedrības dzīves izmaiņas, likumu nav iespējams izstrādāt tā, lai varētu noregulēt pilnīgi visus dzīves gadījumus. Līdz ar to veidojas likuma robi. Likuma robu konstatēšanā un aizpildīšanā savukārt pielieto tiesību tālākveidošanas paņēmienus – analoģiju un teleoloģisko redukciju. Šādi aizpildot likuma robus, tiesību piemērotājs iegulda nopietnu darbu, lai likumā nenoregulētais gadījums tiktu atrisināts maksimāli taisnīgi.
Tiesnesim aizliegts atteikties izspriest lietu likuma nepilnību dēl. Līdz ar to gadījumos, kad likumā vispār nav ietverti kādi pieturas punkti attiecīgā tiesību jautājuma izlemšanai vai arī tie nav pietiekami konkretizēti, tiesnesim pastāvošās sistēmas ietvaros „jārada” jauns tiesību noteikums. Ir arī apzinātie likuma robi – kad likumdevējs nav pilnīgi regulējis noteiktu jomu, lai tiesības attīstītos judikatūras un zinātnes ceļā. Tādējādi likumu robu aizpildīšanas rezultātā praksē tiek radīti pat veseli tiesību institūti – tiesību jaunrade. Tiesību jaunrade ietver sevī ne tikai likuma robu aizpildīšanu šaurākā nozīmē, bet arī jaunu tiesību ideju uztveršanu un tālāku attīstīšanu, kuras realizējot tiesa iziet ārpus likuma sākotnējā plāna. Kaut arī tiesību tālākveidošana nozīmē tālākejošu atkāpšanos no likuma, tai jebkurā gadījumā jāatbilst vispārējiem tiesību principiem un konstitucionālajai iekārtai.
Tā kā likuma robu aizpildīšanā ne vienmēr var pamatoties uz likumā ietvertiem tiesiskiem vērtējumiem, kā tas ir attiecībā uz analoģiju un teleoloģisko redukciju, vairumā gadījumu izšķiroša ir vadīšanās pēc judikatūras. Atšķirībā no likuma, prejudiciāliem spriedumiem nav normatīvi saistoša spēka. …