Latviešu valoda zaudē spēku tā izsīkst .Par pašsaprotamu jau kļuvusi braukšana taksometrā, kurā skan krievu mūzika. Darba piedāvājumu sludinājumos nu jau biežāk prasa tikai angļu valodas un krievu valodas zināšanas., vismaz daļa informācijas tehnoloģiju uzņēmumu latviešu valodas prasmi uzskata par nebūtisku. Krievu valodas lietotāji, kļuvuši bravurīgāki, viņi nerunā latviski, pat ja prot latviešu valodu. Var uzskaitīt ļoti daudzas ikdienas problēmas šodien, kas saistītas ar pilsonības jautājumiem un jebkurā gadījumā viss nonāk pie krievvalodīgajiem Latvijas iedzīvotājiem . Valodas vide it tāds kā cīņas lauks, un tas, ka krievu valoda savas pozīcijas ieņem un nostiprina arvien vairāk, krieviem un krievvalodīgajiem radījis pašapziņas pieaugumu. Atjaunojot valsti, latviešu valoda bija viens no pamatakmeņiem, uz kā šī valstiskuma ideja balstījās. Bet nu krievi jūt, ka var latviešu valodu izstums no reālās dzīves un ar prieku to dara. Viņus var saprast, jo tirgus vērtība Latvijā lielāka ir krievu valodai privātajā sfērā nekā valsts valodai. Valsts un pašvaldību sfērā lielākā vērtība ir valsts valodai. Bet tur strādā tikai 30 % no strādājošiem..
Socioloģiskie pētījumi parāda, ka ikdienišķajā cilvēciskajā līmenī latvieši un krievvalodīgie Latvijas iedzīvotāji viens pret otru ir visumā pozitīvi noskaņoti, vai vismaz iecietīgi un nevēlas konfliktēt. Tajā pašā laikā. Latviešiem un Krieviem ir visai atšķirīgi uzskati par krievvalodīgo kā grupas lomu un tiesībām sabiedrībā.
Savā referātā vēlos pieskārties pilsonību īstenošanas problēmām Latvijā , sasniegtajam likumdošanā un salīdzinājumā ar citā Eiropas valstīm sniegt savus priekšlikumus pilsonības problēmu risināšanā Latijā.
Pilsonības jautājumi ir atspoguļoti daudzos normatīvajos aktos gan Latvijas Republikas izdotajos, gan Starptautiskās deklarācijās un konvencijās. Lai tupinātu rakstīt par problēmām Latvijā pilsonības jomā jāiepazīstas ar tiem starptautiskajiem aktiem, kuriem pievienojusies arī Latvijas Republika .
Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 6.pants „Katram cilvēkam, lai kur viņš atrastos, ir tiesības tikt atzītam par personu likuma priekšā.” 1,
Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām -Pieņemts 1966. gada 16. decembrī-Stājies spēkā 1976. gada 23. martā-Latvija nosūtījusi depozitārijam 1992. gada 24. martā 25. pantā ir noteikts, ka katram pilsonim jābūt tiesībām un iespējai piedalīties valsts lietu kārtošanā gan tieši, gan arī ar brīvi izraudzītu pārstāvju starpniecību; balsot un tikt ievēlētam īstās periodiskās vēlēšanās, kas notiek uz vispārēju un vienlīdzīgu vēlēšanu tiesību pamata, aizklāti balsojot, un kas nodrošina vēlētāju brīvas gribas izpaudumu; ievērojot vispārēju vienlīdzību, pildīt valsts dienestu savā valstī.”…
