Tiesības ir mūžīgi neatrisināts jautājums. Tā ir sarežģīta parādība, kura eksistē paralēli cilvēku darbībai dažādās situācijās un momentos. Tiesības ir radušās līdz ar valsti, savukārt līdz ar valsti ir radies likums – valsts piespiedu spēks. Ļoti liela nozīme tiesību izveidei bija paražām – noteikumiem, kurus pieņēmusi sociālā kopiena. Paražas ir kalpojušas par pamatu tiesībām, un dažās jomās tās ir sastopamas arī mūsdienās.
Tiesību vēsture attiecas gan uz vēsturi, gan tiesību zinātni. Tā pēta valsts institūtu un juridisko iestāžu attīstību. Tiesību vēsture tiek attiecināta uz zināšanām un liecībām par tautu un valsts vēsturisko pieredzi, tā ir taisnības noregulēšana, vēsture par valsti, pilsoņiem un sabiedrisko grupu dalību valsts un sabiedriskajā darbībā.
Tiesību vēstures mācība ir izplatīta visās pasaules augstskolās, kur mācās juristi. Mācība par tiesībām palīdz izprast tās un novērtēt sekas, kas rodas, ja likums nonāk šauras sabiedrības kontrolē.
Viens no nozīmīgākajiem tiesībzinātniekiem, kurš ietekmēja tiesiskās domas attīstību Latvijā, bija profesors Vasilijs Sinaiskis. Viņš guva nopelnus gan savā zinātniskajā darbībā, gan pedagoģiskajā. Viņš bija tiesību vēsturnieks, kurš pievērsās arī seno kultūru un folkloras pētīšanai, to ietekmi uz tiesībām. Savukārt dzīvodams Latvijā, viņš uzmanību pievērsa latvju dainu pētīšanai no tiesiskā aspekta, jo dainas ir svarīgākais latvju tautas tiesību piemineklis. Tās palīdz precīzāk atspoguļot tiesisko un vēsturisko attīstību – jebkurai kultūras sastāvdaļai ir liela nozīme tiesībās.
Vasilijs Sinaiskis dzimis 1876.gadā Tambovas guberņā, miris Briselē 1949.gadā. Kad viņš beidza Tartu Universitātes Juridisko fakultāti 1904.gadā, gatavojoties zinātniskajai darbībai, specializējās tieši Romiešu tiesību katedrā. Turpinot iegūt augstāku kvalifikāciju, V.Sinaiskis 1907.gadā ar pro venia legendi darbu „Zemes piešķiršana Senajā Romā pēc vīriešu skaita ģimenē” kļuva par privātdocentu. Un jau 1910.gadā aizstāvējis maģistra disertāciju „Apcerējums par zemes īpašumtiesībām Senajā Romā”, tika ievēlēts par docentu. Par šī paša darba otro daļu 1913.gadā Kijevā ieguvis juridisko zinātņu doktora grādu (Dr. iur.) un ievēlēts par civiltiesību profesoru. …
