Tiesiskajai kultūrai ir liela nozīme attiecībā uz mūsu sabiedrības garīgo attīstību un valsts izaugsmi. Katram cilvēkam mēdz būt arī savi individuālie priekšstati par morāli un ētiku, par labo un ļauno, pareizo un aplamo. Arī sevis un savu līdzcilvēku apzināšanās un sava tēla identificēšana mēdz būt atšķirīga. Tā ir dabīga parādība, un to pilnībā pieļauj cilvēka dabiskās tiesības. Tomēr, lai valstī un tās sabiedrībā varētu veidoties harmonija, ir nepieciešami savi vienoti nosacījumi, kas attiecināmi uz jebkuru sabiedrības locekli. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir valdošās likumu normas, kuras ir obligātas visiem, neatkarīgi no cilvēka attieksmes, uzskatiem, individuālajām personības īpatnībām. Tomēr to izpratne dažādiem cilvēkiem mēdz būt atšķirīga. Lai cilvēks varētu funkcionēt sabiedriski pieņemamā veidā un apzināties sevi kā pilntiesīgu sabiedrības locekli, ir nepieciešama tiesiskā apziņa, kas ir samērā konstants faktors gan sabiedrībai kopumā, gan katram tās loceklim atsevišķi. …