Tiesiska darījuma jēdziens, tā dalībnieki, priekšmets, gribas izteikums, sastāvdaļas un forma

Sākumā noskaidrosim, kas ir saistību tiesības?
Jēdzienu “saistību tiesības” lieto divās nozīmēs. Ar šo jēdzienu, pirmkārt, saprot tiesību normu kopumu, kas regulē saistību rašanos, izpildi, izbeigšanos, pārkāpumu sekas (objektīvās tiesības). Šādā nozīmē ar terminu “saistību tiesības” apzīmē Latvijas Republikas Civillikuma (turpmāk LR CL) 1401.-2400.pantā ietvertās normas, kā arī lielu daudzumu normu, kas ietvertas citos likumos, piemēram, par uzņēmumu, pārvadājumiem, izsolēm, pirkumu, būvniecību, apdrošināšanu utt. Saistību tiesības objektīvā nozīmē nosaka, ko drīkst vai nedrīkst darīt tiesisko attiecību dalībnieki, kas nodibina saistības, pilda vai pārkāpj tās, kā atrisināmi to starpā radušies strīdi.
Otrkārt, ar terminu “saistību tiesības” apzīmē tās tiesības, kas pēc darījuma vai uz cita pamata rodas konkrētai personai kā relatīvas tiesiskas attiecības dalībniecei (subjektīvās tiesības). Tām, protams, atbilst attiecīgi parādnieka pienākumi. Noslēdzot pirkuma vai uzņēmuma līgumu, puses rada saistību attiecību, kurā ir iespējams noskaidrot katra dalībnieka tiesības un pienākumus. Viena subjekta tiesībai saistībās atbilst otra subjekta pienākumi. Tieši šādā nozīmē konkrētā saistība ir saistīta ar konkrēta subjekta tiesisko stāvokli, un tāpēc šādā gadījumā lieto apzīmējumu “subjektīvās tiesības”. Šīs attiecības, protams, aizsargā valsts, pārkāpuma gadījumā tiesīgajai pusei ir iespēja celt prasību tiesā un pēc pozitīva sprieduma – prasīt tā izpildi.
Saskaņā ar LR CL 1401.un 1402.pantu:
,,Saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai – parādniekiem – jāizdara par labu otrai – kreditoriem – zināma darbība, kam ir mantiska vērtība.…