Tiesiskā darījuma jēdziens un forma

Tiesisks darījums Civillikuma 1403. pantā definēts kā atļautā kārtā izdarīta darbība tiesisku attiecību nodibinā­šanai, pārgrozīšanai vai izbeigšanai.
Šī definīcija nav atzīstama par precīzu, jo, pirmkārt, vārds "darbība" ir saprotams plašākā nozīmē, tas ir, ar to apzīmē ari rīcību. Otrkārt, sājā definīcijā nav izcelts gribas iztei­kums kā tiesiska gadījuma pamatelements (sk. CL 1427. p.). Turklāt juridiskajā literatūrā ir atzīts, ka tiesiska darījuma jēdzienam nebūt nav nepieciešams, lai darbība, kas vērsta uz tiesisku attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu vai iz­beigšanu, būtu atļauta (piemēram, darījums, kas noslēgts viltus vai spaidu ietekmē, ir apstrīdams tiesisks darījums; kamēr šāds darījums nav apstrīdēts, tas ir spēkā).
Katra tiesiska darījuma pamatelements ("kodols") ir vismaz viens gribas izteikums (sk. CL 1427. p.) tas ir, uz noteiktu tiesisko seku iestāšanos vērsts privāts gribas izpaudums. Tiesisks darījums var sastāvēt no viena gribas izteikuma (piemēram, līguma uzteikums) vai ari no vairā­kiem (saskanīgiem) gribas izteikumiem (piemēram, līgums).
Pilnvarojuma līgums ir tiesisks darījums, kas sastāv no pilnvarotājā un pilnvarnieka saskanīgiem gribas izteikumiem (sk. CL 2289. p.). Turpretī pilnvarnieka izteikts pilnvarojuma uzteikums ir tiesisks darījums, kas sastāv tikai no pilnvarnieka gribas izteikuma (sk. CL 2312. p. 4. punktu).…