Tiesiskā jaunrade jurisprudencē

Tiesību jaunrades pirmā stadija ir sagatavošana, kas iesākas ar iniciatīvu – tiek pieņemts lēmums par kāda normatīvā akta izstrādāšanas nepieciešamību. Tiešie iniciatori (personas vai institūcijas, kas pieņem šādu lēmumu) var atšķirties atkarībā no paredzamā normatīvā akta veida (likums, valdības lēmums, pašvaldības lēmums u.c.). Piemēram, Satversmes un jaunu likumu sagatavošanas iniciatīva parasti nāk no valdības, vēlēšanās uzvarējušām partijām vai atsevišķie politiķiem. Turpretī iniciatīva sagatavot pašvaldības lēmumu visbiežāk nāk no pilsētu domju vai pagastu padomju deputātiem vai pašvaldību izpildinstitūcijām. Faktiski tiešo iniciatoru lomā parādās tikai tie subjekti, kuriem ir likumīgas tiesības iesniegt normatīvā akta projektu. Piemēram, attiecībā uz likumprojektiem jautājums ir noregulēts Latvijas Republikas Satversmes 65. pantā. Šīs iniciatīvas var atšķirties pēc formas un visizplatītākā forma ir iniciatora rīkojums kādai personai vai institūcijai. Tās ir iespējamas rakstisku rīkojumu vai pat īpašu lēmumu veidā. Latvijā samērā izplatīta prakse ir uzdevumi Ministru kabinetam, kurus dod Saeima, izmantojot kāda likuma pārejas noteikumus vai pat pieņemot īpašu lēmumu. Dažkārt sastopami gadījumi, kad iniciatīva tiek izteikta mutiski – kā mutisks uzdevums kādai personai vai institūcijai. Pilnībā atteikties no šādas formas acīmredzot nav iespējams, taču nolūkā izvairīties no vēlākiem pārmetumiem, mutiskas iniciatīvas tomēr būtu vēlams fiksēt vismaz pierakstu veidā. Abi iniciatīvu viedi pēc savas būtības ir normatīvo aktu projekta pasūtījumi – respektīvi iniciators pasūta (uzdod) kādam izpildīt šo darbu. …