Tiesiski darījumi, darba līguma noslēgšanas un izbeigšanas kārtība

Par darījuma formu Civillikumā ir teikts, ka to darījuma dalībnieki var izvēlēties brīvi, izņemot atsevišķus gadījumus, kad likums jau nosaka konkrētu darījuma formu.
Ja likumā darījuma forma ir noteikta, taču taisot darījumu tā nav ievērota, darījumu var uzskatīt par spēkā neesošu.
Izšķir sekojošas tiesiska darījuma formas:
mutiski vai ar noteiktām darbībām nostiprināti darījumi;
rakstiski;
notariāli apstiprināti;
iereģistrēti zemesgrāmatā.
Dalībnieki var brīvi izvēlēties vai darījumu slēgt privāti vai publiski (izsludināt vai ne), ar lieciniekiem vai bez, apstiprināt notariāli vai ne. Jāpiebilst gan, ka darījumi ir obligāti jāiereģistrē zemesgrāmatā, ja darījuma priekšmets ir nekustamais īpašums.
Ja dalībnieki vienojas darījumu ietērpt kādā konkrētā formā, tad katrs no dalībniekiem var vienpusēji atkāpties no iepriekšējām norunām līdz tās nav ietērptas norunātajā formā. Taču tas nenozīmē, ka, ja darījums paliek mutiskā formā, līdzējiem tad nerodas nekādas tiesiskas sekas.
Likums prasa darījumus ietērpt rakstiskā formā sekojošos gadījumos:
atsevišķiem darījumiem kā būtiska sastāvdaļa;
ja darījumus taisa Notariātos vai Pagasttiesās;
ja darījums jāieraksta zemesgrāmatā;
ja uz darījuma pamata grib celt prasību.
Ja likums prasa darījuma ietērpšanu attiecīgā formā, tad pirms nav noformēts attiecīgs akts, darījums nav spēkā. Un savukārt, ja tāda darījuma dalībnieki vēl pirms rakstiska akta noformēšanas ir paguvuši vienoties par darījuma būtiskām sastāvdaļām, abām darījuma pusēm ir tiesības prasīt vienam no otra, lai attiecīgajā aktā būtu atspoguļotas iepriekš norunātās vienošanās.…