“Saistības”, ir, manuprāt, visplašāk sastopamais un visbiežāk pielietojamais termins jurisprudencē.
Vairākums saistību izpaužas kā pozitīvi vērtējamas parādības -līgumi un darījumi, kas nodrošina materiālo vērtību un naudā novērtējamo nemantisko labumu pāreju no vienas personas pie otras, preču apgrozību un līdz ar to vajadzību apmierināšanu. Negatīvi vērtējamas ir tiesību pārkāpumu sekas , proti, zaudējumu nodarīšana citas personas mantai, tās veselības bojājums ,apgādnieka nonāvēšana.
Tātad, saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības - pārkāpuma. Nu, protams, arī pēc likuma. Lielāka vērtība šajā darbā tiks pievērsta tieši tiesiskajam darījuma.
Tiesiskie darījumi ir izplatītākais saistību tiesību rašanās pamats. Ir tikai viena obligāta prasība - darījumam ir jābūt tiesiskam. Tiesu praksē visai bieži sastopami arī prettiesiski darījumi - it kā atbilst darījumu vispārējām pazīmēm, bet pēc satura tie ir vai nu pretrunā ar likumu, vai tiem piemīt defekts, kas ne var dot darījumā paredzētos rezultātus.…