Saskaņā ar Civillikuma (CL) 1402.pantu tiesisks darījums ir atļautā kārtā izdarīta darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, pārgrozīšanai vai izbeigšanai.
Tā kā šobrīd aktuālākais, t.i. visplašāk pielietotais saistību noslēgšanas veids ir līgums, un līguma noslēgšana pēc savas būtības ir tiesisks darījums, tad viss, kas attiecas uz tiesiska darījuma taisīšanu, attiecas arī uz līguma taisīšanu.
Katrs tiesisks darījums, kas ir noslēgts saskaņā ar likumdošanu, ir atzīstams par spēkā esošu un uzliek tā dalībniekiem gan tiesības, gan pienākumus. Izņēmums ir vienpusējs līgums, kur līguma vienai pusei ir tikai tiesības, bet otrai – tikai pienākumi. Piemēram, tas attiecas uz pilnvarojuma līgumiem. Bet pārsvarā ir divpusēji (daudzpusēji) līgumi, kur tiesības un pienākumi ir katrai līguma slēdzēja pusei. Tas nozīmē, ka, lai mēs izmantotu visas savas tiesības, un mums nebūtu jācieš zaudējumi savas neziņas dēļ, jābūt skaidrībai par tiesisku darījumu taisīšanas un slēgšanas noteikumiem, kā arī savas taisnības pierādīšanas iespējām.…