1.3. Galvenie secinājumi
Aplūkojot tiesu institūciju starptautiskās sadarbības tiesisko regulējumu redzams, ka tas ir veidots no dažādiem normatīvo aktu līmeņiem. Turklāt regulējums var atšķirties atkarībā no teritorijas, uz kuru tas attiecas, tāpat tas var atšķirties atkarībā no pusēm, uz kurām tas attiecināms. Taču neatkarīgi no tā, cik dažāds var būt tiesiskais regulējums, iezīmējas noteikti principi, kas tiek iekļauti jebkurā normatīvajā aktā.
Piemēram, savstarpējā atzīšana, kļūst par galveno konceptu tiesu sadarbībā, jo tā palīdz pārkāpt grūtībām, kuras rada dalībvalstu tiesu sistēmu dažādības un, tādējādi palīdzot samazināt sarežģītību un darījumu izmaksas savstarpēji atkarīgajā sistēmā.34 Tāpat šāds starptautisks tiesiskais regulējums norāda uz sadarbības obligātumu, it īpaši mūsdienās, kad aizvien vairāk tiesiskie jautājumi iegūst pārrobežu aspektu. Tas var attiecināms gan uz komerclietām, kurās tiek iesaistītas puses no dažādām valstīm, gan uz noziedzīgiem nodarījumiem, kurus lai apkarotu policijas kontrole un tiesu institūciju sadarbība ir nevis vēlama, bet būtiska.35
Tādēļ galvenie secinājumi par tiesu institūciju starptautiskās sadarbības tiesisko regulējumu ir:
1. Tiesu institūciju starptautiskā sadarbība nav tikai nepieciešama, lai nodrošinātu ātru procesuālo darbību veikšanu, tā ir nepieciešama, lai nodrošinātu personu tiesību ievērošanu;
2. ES tiesību akti ir veidoti, nodrošinot vienotu tiesisko instrumentu pieejamību visām ES dalībvalstīm, lai tās atbilstoši varētu to izmantot savstarpējai sadarbībai;
3. Divpusējie (trīspusējie) līgumi ir daudz efektīvāks starptautiskās sadarbības rīks, ja nepieciešams regulēt sadarbību dažādos tiesību jautājumos, kā arī, lai sīkāk regulētu sadarbības formalitātes.…
