Tiesu psihiatrija

Viduslaikos visus dīvaiņus lika nabagmājās vai klosteros. Bet, ja šamie tiek ārā, tad dara visādas neķītrības un pārējie spriež, ka šie ir ļauno garu apsēsti un nevar saprast vai maz var sodīt. Tad attiecīgā iestāde dod ieteikumu vai sodīt vai ne.
Samērā grūti ir veikt psihiatriskās ekspertīzes , jo ir dažādas pieejas.
Lombrozo – noziedznieku var pazīt pēc dažādām anatomiskām pazīmēm, piemēram pēc galvas anatomiskajām formām.
Psihoanalītiskā skola (Freids, Jungs) – katrs cilvēks ir bērnības pārdzīvojumu upuris.
Socioloģiskā pieeja - noziegumus izdara neirotiskas personas, kuriem grūtības pielāgoties. Nelabvēlīgos apstākļos degradējas.

Vispārējā psihopataloģija.

Visus traucējumus sadala pa grupām atbilstoši psihiskajām funkcijām : uztvere, domāšana, atmiņa, emocijas, gribas process.
Lai cilvēka psihe strādātu normāli, jābūt sabalansētām visām funkcijām.
Piem, zudusi atmiņa  cieš emocijas, domāšana, uztvere.

Uztveres traucējumi.

Uztvere – psihisks process, ar kuru palīdzību mēs sajūtam iekšējās un ārējās vides kairinājumus.

Izšķir kvantitatīvos un kvalitatīvos uztveres traucējumus.

Kvantitatīvie:
hiperestēzija (pastiprināta kairinājumu uztvere – ikdienas skaņas pārāk skaļas, pieskārieni nepatīkami un pat sāpīgi, gaisma pa spožu, smarža pa stipru);

hipoestēzija (kairinājumu pavājināta uztvere – apkārt notiekošais liekas bāls, skaņas klusas, smaržas vājas, ēdiens bezgaršīgs, pieskārieni maz jūtami).…