Autore uzskata, ka studiju darba tēma ir aktuāla, jo tiesu vara ir trešais tradicionālais valsts varas atzars demokrātiskās sistēmās, kas ietekmē arī sabiedrības indivīdus.
Tiesu varas kompetence ir tiesiskās kārtības uzturēšana, kas ir viens no demokrātijas pamatprincipiem. Lai nodrošinātu pilsoņu brīvības, taisnīguma un vienlīdzību, nepieciešama atsevišķa vara- tiesa, kurai jābūt pēc iespējas neatkarīgai gan no valsts, kura ar likumu nosaka, kas ir noziegums, un vajā personas, kas pārkāpj likumus, gan no sabiedrības.
Pētījuma objekts: tiesu sistēmas.
Pētījuma priekšmets: vispārējās jurisdikcijas tiesas, speciālās tiesas.
Darba mērķis: izpētīt tiesu sistēmu Latvijā.
Darba uzdevumi:
1.apskatīt tiesu sistēmas izcelšanās vēsturi;
2.raksturot tiesu sistēmai piederīgās institūcijas;
3.aprakstīt tiesu varas simbolus;
4.izteikt priekšlikumus un secinājumus.
Metodes:
1.vēsturiskā;
2.analītiskā;
3.deskriptīvā;
4.salīdzinošā.
Pētījuma bāze: Latvijas Republikas Satversme, likums „Par tiesu varu” un citi normatīvie akti, literatūra un interneta resursi pa šo tēmu.
Līdz ar Latvijas valsts nodibināšanu tika radīta arī neatkarīga tiesu sistēma. Par tiesu sistēmas oficiālo pirmsākumu varam uzskatīt 1918.gada 6.decembrī Latvijas tautas padomes pieņemto “Pagaidu nolikumu par Latvijas tiesām un tiesāšanas kārtību”, kas bija pamats Latvijas tiesu sistēmai. Balstoties uz šo likumu vēlāk tika veidoti citi ar tiesu sistēmu saistītie normatīvie akti, piemēram, Augstākās tiesas Senāta nolikums.
Jau 7.decembrī Latvijas Pagaidu valdība iecēla pirmos Augstākās Tiesas senatorus jeb pirmos Senāta locekļus- zvērinātus advokātus Jāni Graudiņu un Kristapu Valteru.
1918.gada 16.decembra sēdē Pagaidu valdība nolēma, ka Latvijas tiesās spriedumi jāpasludina “Uz Latvijas pagaidu valdības pavēli”.…