Pastāv divas galvenās tirdzniecības stratēģijas, kuras raksturo to kā valstis realizē savu ekonomisko politiku attiecībā pret starptautisko tirdzniecību. Tās ir autarķija, jeb latviski tulkojot pašapgāde un protekcionisms.
Autarķiju raksturo valsts spēja nodrošināt pašai sevi, izvairoties no sadarbības ar citām valstīm. Autarķijas piemēri ir meklējami bijušajās komunisma valstīs. Visspilgtāk to īstenoja Albānija. Tās vadītājs Hodža pēc PSRS un Ķīnas attiecību saspīlējuma palika “uzticīgs” Ķīnai. Savukārt pēc abu valstu sasvstarpējajiem konfliktiem arī šīs valstis izbeidza sadarbību. Tā kā Albānija bija postkomunistiska valsts, tad sadarbība ar Rietumiem tai šķita neiespējama, līdz ar to izpalika jebkāda sadarbība ar citām valstīm. Otrs piemērs ir tā pati Ķīna, kura arī realizēja zināmu autarķiju.
Kopumā autarķija ir ļoti neizdevīga tirdzniecības stratēģija. Tas saistīts ar globalizācijas lielo ietekmi, ar to, ka daudzām valstīm trūkst resursu. Interesanti, ka ja atsevišķa valsts piekoptu autarķiju, no tā ciestu arī citas. Tā piemēram, ja Honkonga- Āzijas finansu galvaspilsēta aizietu no tirdzniecības, rastos problēmas citām valstīm. Tomēr pastāv gadījumi, kad tā varētu nest arī pozitīvus rezultātus- piemēram, ja to realizētu visas valstis. Manuprāt autarķija būtu viens veids kā izbēgt no globālajām krīzēm.
Otrs tirdzniecības stratēģijas veids ir protekcionisms. To īsumā varētu definēt kā valsts realizēta politika, lai aizsargātu savus tirgus, ražotājus vai patērētājus, jeb lai stimulētu savu preču konkurētspēju.
Protekcionisms galvenokārt attiecas uz importa sfēru, kuram tiek uzliktas barjeras.
Parasti protekcionisma instrumenti: tarifi, kvotas, subsīdijas, nodokļu atvieglojumi, aizdevumi par zemākiem procentiem, reklāmas ierobežojumi, ekonomiskais nacionālisms (piem. Latvijā sauklis Izvēlies Latvijas preci). Protekcionismu piemēro galvenokārt, ja: radusies jauna nozare, kuru vajag aizsargāt; ja parādās konkurenti, taču valsts nozare ir vāja; ja tās ir valstij svarīgas nozares; ja kāds lobē šādu ideju; ja kādā citā valstī realizē dempinga politiku attiecībā pret šo nozari.…
