Tirdzniecība Rīgā - Hanzas savienības pilsētā

Viduslaiku Rīgas ekonomiskais pamats bija tirdzniecība, kas lielā mērā bija to lokālo ekonomisko sakaru turpinājums, kuri šeit bija jau izveidojušies ilgi pirms krustnešu ierašanās. Pateicoties ,,tālajai’’ jeb starptautiskajai tirdzniecībai, Rīga kļuva par trešo lielāko Baltijas jūras tirdzniecības centru pēc Lībekas un Gdaņskas. Kopš 13.gs. Rīga kļuva par vienu no galvenajiem starpniekiem starp toreizējiem Rietumiem un Austrumiem1. Tā koncentrēja krievu un lietuviešu zemju tirdzniecību ar tirgotājiem no Ziemeļeiropas un Rietumeiropas2.
1241. gadā tika noslēgts līgums starp Lībekas un Hamburgas pilsētām par tirdzniecību Ziemeļu un Baltijas jūrās. Šis līgums tiek uzskatīts par pamatu vienai no lielākajai un varenākajai tirdzniecības savienībai, kāda viduslaikos bijusi Ziemeļeiropā – Hanzas savienībai.
1282. gadā Lībeka un Hamburga noslēdza jaunus līgumus ar daudzām pilsētām, šim līgumam pievienojās arī Rīga un Visbija, kas vēlējās nodrošināt savas intereses Baltijas jūrā. Līdz ar to Rīga kļūst par Hanzas savienības locekli3.
Šajā savienībā Rīga bija vairāk kā 2 gadu simtus, kas neapšaubāmi ietekmēja pilsētas ekonomisko, kulturālo, politisko un sociālo attīstību.
Šī referāta mērķis ir noskaidrot kā attīstījās tirdzniecība Rīgā un kā to sekmēja Hanzas savienība.
Rīgas kā tirdzniecības pilsētas pirmsākumi
Līdz 12.gs. no aizjūras tirgotājiem Latvijas teritoriju visvairāk apmeklēja skandināvi, bet tad ap 12.gs. vidu viņu vietā stājās vācieši. Rīgas pilsēta , pateicoties savam izdevīgajam ģeogrāfiskam stāvoklim, ieņēma būtisku vietu tirdzniecībā, jo atrodas krustpunktā starp Vakareiropu un Krieviju. Rīgas dibināšana ir saistīta ar tirgotāju interesēm, to uzsver visas hronikas, izņemot vienīgā Indriķa hronika, kas tika rakstīta bīskapa Alberta darbu sludināšanai.…