Tirgus sastāv no pircējiem, bet pircēji atšķiras viens no otra pēc visdažādākajiem parametriem. Var būt dažādas vajadzības, resursi, ģeogrāfiskais stāvoklis, iepirkšanās paradumi. Katrs no šiem mainīgajiem var tikt izmantots, lai segmentētu tirgu.
Pārdevējs var sadalīt pircējus pēc ienākumu līmeņa. No otras puses, kādam produktam ir nozīmīgs pircēju dalījums pēc vecuma. Tajā pašā laikā pircēja attieksmi pret kādu preci var noteikt gan vecums, gan ienākumu līmenis.
Neeksistē viena vienota tirgus segmentēšanas metode. Pārdevējam nepieciešams izmēģināt segmentēšanu par pamatu ņemot dažādus mainīgos parametrus, vienu vai vairākus kopā, lai atrastu piemērotāko pieeju tirgus struktūras izpētei.
V.Praudes un J.Beļčikova grāmatā “Mārketings” kā izplatītākās tirgus segmentēšanas metodes tiek minētas:
1) grupējumu metode pēc vienām un tām pašām pazīmēm
2) daudzdimensiju statistiskās analīzes metode
1.Grupējumu metode pēc vienām un tām pašām pazīmēm
Grupējumu metodes pamatā ir objekta kopuma secīga dalīšana pēc vairākām nozīmīgām pazīmēm. Kāda pazīme tiek izdalīta kā sistēmveidojošais kritērijs, pēc tam veido apakšgrupas, kurās kritērija nozīmīgums ir daudz augstāks nekā kopumā šo preču potenciālie patērētāji.
Šo metodi izmanto, lai izpētītu patērētājus, kuriem piemīt tik atšķirīga uzvedība, ka viņi nav ietilpināmi nevienā no grupām. Īpaši raksturīgi tas ir apģērbu tirgum, kur segmentēšana ir neizbēgama, jo patērētāju prasības ievērojami atšķiras no prasībām tirgū ar ilgstoši lietojamām precēm. Vajadzību un pieprasījuma formēšana tiek izskatīta kā savstarpēja divu daudzdimensiju iedarbība. Pirmā ir cilvēku uzvedība tirgū, otrā – faktoru pazīmes(demogrāfiskie, sociāli ekonomiskie).…
