Tirzniecība Senajos Austrumos

Nobeigums
Literatūrā par seno Austrumu tirdzniecības veidošanās pirmsākumiem tiek uzskatīts 4. – 3. gt. mija p.m.ē. un vissenākās liecības atrodamas Mezopotāmijā un Ēģiptē. Tirdzniecība varēja veidoties tur, kur sākotnēji attīstījās zemkopība un amatniecība un kur bija pieejami ceļi, pa kuriem varēja pārvadāt preces. Vēstures liecības norāda, ka šādas vietas, galvenokārt, bija lielo upju tuvumā. Atrašanās vieta nodrošināja gan zemkopības attīstību, jo augsne bagātinājās, galvenokārt, palu laikos, gan tirdzniecības attīstību, jo senajos laikos, galvenokārt, tika izmantoti ūdens ceļi – tātad upes un kanāli. Zemkopības attīstība un lielāku ražu iegūšana veicināja tirgošanos un apmainīšanos ar konkrētajā vietā izaudzēto ražu, kā arī nodrošināja cilvēku pievēršanos amatniecībai. Savukārt amatniecībai attīstoties, t.i., sarežģītāku produktu ražošanai bija nepieciešami tie resursi, kas konkrētajā vietā nebija pieejami. Tas radīja pamatu izejvielu tirdzniecībai.
Neskatoties uz to, ka minētajā periodā norisinājās arī savstarpēji uzbrukumi un kari starp apdzīvotajām vietām, tomēr savstarpēja izdevīguma vadīta tirdzniecības attīstība kopumā stimulēja arī ekonomisko un politisko saikņu veidošanos ar attālākiem apgabaliem, kā arī citu jomu, kā piemēram, matemātikas attīstību.
Darba veidošanā izkristalizējās, ka nav pieejami vienoti literatūras avoti, kur secīgi būtu izklāstīta darba tēma. …