Traumatisms Latvijā, drošības apguves un ievērošanas nepieciešamība

Secinājumi
1. Ir uzskaitīta virkne pazīmju un virkne veidu, kā ikviens no mums var ikdienā saskatīt, izsecināt, kad pret bērniem ir vērsta vardarbība.
2. Ja ikviens līdzcilvēks zinās, atpazīs vardarbību, kas vērsta pret bērnu, spēs adekvāti rīkoties, piesaistīt attiecīgās bērnu aizsardzības institūcijas, mums būs laimīgi bērni.
3. Bērni, kas izaugs par pieaugušajiem, laimīgiem, kuri turpmākā dzīvē nevērsīs vardarbību pret citiem neizmantos bērnībā gūto negatīvo piemēru pret saviem bērniem.
4. Analizējot nodarbes, kuras laikā gūta trauma, veidu, jāatzīmē, ka vairumā gadījumu tas nav precizēts, bet no precizētajiem gadījumiem visvairāk reģistrēti rotaļu un atpūtas brīži (vairāk maziem bērniem) un sporta nodarbības (vecākiem bērniem un jauniešiem).
5. Nodaļā par traumām un ievainojumiem Eiropas Savienībā ir apkopoti informācija no statistikas datiem, kur redzams, ka Latvijā vislielākais īpatsvars ES 10% vardarbības traumas bez letālām sekām.
6. Biežākais iemesls reģistrēts „vardarbīgs strīds”, kur pārsvarā iesaistītie ir vīrieši (92%), 24% no vainīgajiem ir pusaudži (15-24 gadi) un 68% pieaugušie.
7. Paškaitējums kā traumu un ievainojumu cēlonis ir izplatīts jauniešiem vecumā no 15 un 24 gadiem salīdzinājuma ar jauniešu proporciju iedzīvotāju vidū.
8. Nodaļā par riska faktoru un cēloņu analīzi iespējams secināt, ka ne tikai fiziskā vide, bet arī sociālā vide ir riska faktors, traumu gūšanai ikdienā.
9. Tā kā Latvijā izplatītas sociāla rakstura problēmas (zems labklājības līmenis, augsts stresa līmenis gan vecākiem, gan skolās, atkarības vielu lietošana), iespējams, tas ir būtisks veicinošs faktors traumatismam ikdienā jebkurā vecumposmā.
…