Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
2,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:870045
 
Author:
Evaluation:
Published: 28.05.2004.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 7 units
References: Used
Extract

Dzintars Sodums ir viens no tiem trimdas rakstniekiem, kas nebaidās visam rakstītajam pievienot ironiju, lai to padarītu nedaudz patīkamāku nekā tas ir patiesībā. Tāpat kā lielākā daļa trimdinieku Sodums Zviedrijā nokļuva bēgot ar laivu pāri jūrai. Otrā pasaules kara beigās (1944.gada beigas un 1945.gada sākums), kad Krievija jau bija okupējusi Rīgu, liela daļa bēgļu devā uz Kurzemi cerībā, ka tiks uz Zviedriju. Arī jaunais Latvijas leģiona zaldāts Dz.Sodums devās uz Kurzemi. Tā laika Kurzeme tiek dēvēta par Ugunszemi vai arī Kurzemes katls. Dz.Sodums saka : "Gribu apgalvot, ka mums ir gan publicētas grāmatas par pagājušo karu, bet maz par to, ko latvietis tajā "neoficiāli" juta"1, piebilstot to, ka tā viņš atdotu parādu tiem, kas palika Latvijā un kas dzīvo satrauktu dzīvi"ar spekulācijām, trūkumu, varas dūri acu priekšā". Sodums neslēpj ne savu nostāju pret trimdas ideoloģiju, ne arī savu politisko pārliecību. Viņš vēlas būt atklāt pret lasītājiem un atklāt visu, ko jūt. Tieši tādēļ viņš raksta par pieredzēto trimdā atspoguļojot visu pavisam no citas puses nekā daudzi citi rakstnieki.
Īsi pirms kara beigām lielākajā kurzemnieku daļā nobrieda izveidot neatkarīgu Latvijas valdību. 5.maijā tika paziņots, ka ir izveidota pagaidu valdība ar pulkvedi Rūdolfu Osi priekšgalā. Par jaunās valdības izveidi var lasīt Dz.Soduma darbā "Taisām tiltu pār plašu jūru". Arī vācu un krievu nežēlība pret latviešu tautu nepaliek neaprakstīta Soduma darbā. Vietās, kur vācu armijas atkāpšanās notika organizēti, vācieši lika lietā "izdedzinātās zemes taktiku" un iznīcināja vai aizveda prom visu vērtīgo. Vācu pamatīgumam nebija nekādas robežu: vietām tika nozāģēti pat augļukoki2. Iznīcināšana ieguva milzīgus apmērus, daudz lielākus nekā pēc pirmā Pasaules kara. Vislielākā traģēdija latviešu tautai bija milzīgais cilvēku zaudējums. Kopumā otrā Pasaules kara laikā Latvija zaudēja ap 30% savas valsts iedzīvotājiem. …

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −3,98 €
Work pack Nr. 1111804
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register