Trokšņa piesārņojuma ierobežošana Eiropas Savienībā

Ievads
Pasaulē sastopami dažādi piesārņojuma veidi. Plaši pazīstami tādi piesārņojumi kā
atmosfēras, ūdens, augsnes, pārtikas, bet maz zināms par trokšņa piesārņojumu. Lai arī
trokšņa piesārņojums ir mazāk aktuāls par gaisa piesārņojumu, tomēr tā ietekme var būt daudz
lielāka nekā mēs to apjaušam, un pat var ietekmēt tikpat spēcīgi kā gaisa vai ūdens
piesārņojums. Līdz ar to cilvēka radītajā vides piesārņojumā ievērojamu vietu ieņem arī
troksnis.
Troksni kā piesārņojumu sāka apjaust tikai mūsdienās, 20.gs. vidū, kad aktuāli pievērsās
vides problēmām, taču patiesībā tas parādījās jau 19. gs. vidū, līdz ar industrializācijas
attīstību.
“Trokšņu sārņu” postošā iedarbība ir aptvērusi visu mūsu planētu un skar katra cilvēka
dzīves intereses, tādēļ trokšņu apkarošana mūsdienās ir kļuvusi par vienu no globālām
problēmām.
Tā kā vides troksnis ir pastāvīgs un neizbēgams, tam ir pakļauta nozīmīga iedzīvotāju
daļa. Eiropas Savienības Zaļā grāmata „Nākotnes trokšņa politika” norāda, ka aptuveni 20 %
no ES iedzīvotājiem cieš no trokšņa, kura līmeni veselības speciālisti uzskata par
nepieņemamu, tādu, kas var novest pie īgnuma, miega traucējumiem un nelabvēlīgas ietekmes
uz veselību.
Troksnis ir nelabvēlīgas, traucējošas visu veidu skaņas apkārtējā vidē, kas rada
diskomfortu, ietekmē dzirdi un traucē akustisko komunikāciju.

…