Šajā referātā tiks apskatīts Āzijas un Āfrikas kontinents un tajā esošie dabas apstākļu ziņā bargākie Zemes apvidi – tuksneši. Aizvēstures laikos lielākā daļa šo tuksnešu bija auglīga zeme, taču pamazām tā kļuva sausa un pārvērtās par smiltājiem. Milzīgais smilšu daudzums, kas veido tuksnešus ir radies, noārdoties kalniem un augstienēm. Tālāk smiltis uz zemākiem apvidiem aiznesa upes un citas ūdensteces, bet vēji tās šeit pacēla gaisā un aizpūta uz tuksnesi.
Plašāko tuksnešu apgabali plešas abpus ziemeļu tropu lokam ziemeļpuslodē un abpus dienvidu tropu lokam dienvidpuslodē, kur karstākajos tuksnešos gaisa temperatūra pārsniedz 50 0C, bet zemes virsas temperatūra sasniedz pat līdz 80 0C. Man likās interesanti aplūkot tieši šajos apvidos izvietojušos tuksnešus, to specifisko augu valsti, kas spēj izdzīvot un veģetēt šajā bargajā apvidū.
Veģetācijas tips, ko sausa un karsta vai auksta klimata apstākļos veido sausumizturīgi daudzgadīgi lakstaugi un kokaugi, arī efemeri, psamofīti, halofīti; ainavas tips. Sastopams tuksnešu zonās.
Tuksneši ir vieni no dabas apstākļu ziņā bargākajiem Zemes apvidiem, kuros maz līst un novērojamas galējas temperatūras. Par tuksnesi uzskata apvidu, kas saņem mazāk nekā 250 mm nokrišņu gadā. Nokrišņu daudzums, ko saņem tuksnesis, ietekmē arī tuksneša novietojums. Plašāko tuksnešu apgabali plešas abpus ziemeļu tropu lokam ziemeļpuslodē un abpus dienvidu tropu lokam dienvidpuslodē. Karstie tuksneši plešas abpus tropu lokiem, kur Zemes vēju sistēma nodrošina dienas ar skaidrām, bezmākoņu debesīm. Tas nozīmē, ka tur nav mākoņu, kas Zemi pasargā vasaras dienās no sakaršanas, bet naktīs – no atdzišanas, jo siltums aizplūst atpakaļ atmosfērā. …
