Pasaulē ir daudz tautu un katrai no tam ir sava folklora savas pasakas, teikas, teiksmas, nostāsti. Tajās darbojās dažādi personāži, kurus nosacīti varētu dēvēt- baltie un melnie spēki. Lai gan ne tikai nosacīti, mūsdienu pasaulē pastāv gan labie gan ļaunie- spēki, cilvēki. Un lai cik tas arī nebūtu dīvaini iedziļinoties tautu garamantās var vilkt zināmas paralēles – gan sižetos zināmas līdzības, gan personāži līdzīgi. Protams, vārdi raksturīgi konkrētai tautai. Tā kā šīsdienas tēma ir pūķi un vilkači, tad tikai pāris vārdos par tiem. Pūķis- līdz šim man tas asociējās ar austrumu tautām, un biju izbrīnīta latviešiem senos laikos bijis diezgan tuvs. Gandrīz kā tāds mājdzīvnieks. Arī ne katram pieejams. Maksājis krietnu naudiņu. Kā uzzināju tāds vērtīgs lopiņš bijis, taču vajadzējis viņu gudri pirkt un gudri izmantot. Tagad tā īsumā- ko tad mūsu folklora saka par šīm noslēpumainajām būtnēm.
Latviešu mitoloģija par vilkačiem un pūķiem tiek runāts taču nevar teikt ka ,ka pārmērīgi daudz.. Vilkati un pūķi kopā, kā jau varat noprast, var saukt tumšajiem spēkiem. Par vilkati un pūķi ir teikas un nostāsti, bet nav dzirdēts ka pūķis un vilkacis būtu pieminēts tautasdziesmās. Es pati īsti nezinu vai tiem ticēt vai nē, taču domājams, ka katrā tautas nostāstā ir kāds patiesības grauds. Es pati neēsmu redzējusi šos tēlus un ja jāsaka atklāti negribētu arī.
Vilkačiem tic visā pasaulē. Latviešu folkloras tēlojumā vilkacis parasti neuzbrūk cilvēkam, ja vien uz to nemudina atriebība.
Vilkacis vai vilkatis latviešu mitoloģijā ir par vilku pārtapis cilvēks. Vilkači ir ļoti gādīgi par saviem bērniem, asinskāri un apveltīti ar daudzām īpašībām kādas piemīt cilvēkiem. Par vilkačiem var kļūt kā sievietes, tā vīrieši.
…
