Mūsdienās grūti būtu atrast kādu lielpilsētu, kurā nebūtu sastopami ārvalstu tūristi. Praktiski visa pasaule ir pārņemta ar tūrisma industriju. Aizvien vairāk cilvēku tiek nodarbināti šajā nozarē. Tūrismam piemīt tāda savdabīga iezīme, ka tas nepārstāv tikai kādu vienu šauru nozari, bet gan ir cieši saistīts un mijiedarbojas ar daudzām citām nozarēm valstī. Pastāv tieša saikne starp attīstību un tendencēm tūrisma industrijā un ekonomiskiem, tehniskiem un sociāliem sasniegumiem. Tūrisms spēj ietekmēt ekonomiku ne tikai globālā līmenī, bet tas spēj arī „pacelt” atsevišķus lauku reģionus, radot jaunas darba vietas, uzlabojot apkārtējo vidi, stimulējot attīstīt jaunas biznesa iespējas, kā arī veidojot pozitīvu kāda reģiona tēlu.
Tūrisms parasti ietekmē ne tikai tūrisma nozari (tūrisma uzņēmumus), bet arī citas nozares valstī, kuras ir tieši vai netieši saistītas ar tūrisma pakalpojumiem, jo tūrisma produkts pēc savas būtības ir komplementārs, daudzšķautņains. Tas pakārtoti attīsta sociālo sfēru un ražošanas infrastruktūru tūrisma centros, aktivizē kultūras centru darbību, palielina vispārējo dzīves līmeni valstī, kā arī stabilizē un uzlabo valūtas kursu valstī. Lai tūrismam būtu kāda nozīmīga ietekme uz ekonomiku, svarīgi, lai tas valstī attīstītos paralēli un savstarpējā saistībā ar citām nozarēm sociāli – ekonomiskajā sfērā.1
Lai noteiktu, cik lielā mērā tūrisms ietekmē ekonomiku, ir nepieciešama dziļa un pamatīga analīze. Protams, ietekmi uz ekonomiku ir relatīvi vieglāk izmērīt nekā, piemēram, ietekmi uz kultūru vai dabu. Tas ir paveicams ar dažādām statistiskām un matemātiskām metodēm – var uzskaitīt ienākumus, izdevumus, strādājošos, to plūsmas, sezonas svārstības utt. Šos pētījumus lielā mērā atvieglina dažādi statistiskie dati, piem., uzņēmumu atskaites, izmaiņas kādā nozarē utt.…