Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
3,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:290516
 
Author:
Evaluation:
Published: 11.06.2006.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 13 units
References: Not used
Extract

Tūrisms ir komercpakalpojumu nozare, kurai ir liela nozīme daudzu pasaules valstu, to starpā arī Latvijas, ekonomikā.
Tūrisma statistika atspoguļo aktivitātes veidu, kas ietver cilvēku brīvu pārvietošanos ārpus savas patstāvīgās dzīves vietas ne ilgāk par vienu gadu, kā arī ar to saistīto pakalpojumu sfēru.
Lai veiktu tūrisma statistikas analīzi un iegūtu informāciju par tūristu skaitu, tiek vāktas 2 regulāras statistikas atskaites no viesnīcām un citām apmešanās vietām, kā arī no tūrisma uzņēmumiem. Informācija par Latvijas ceļotājiem, kuri apmeklējuši citas valstis, un ārvalstu ceļotājiem, kuri apmeklējuši Latviju, tiek iegūta, apsekojot personas, kuras šķērso valsts robežu. Informācija par Latvijas iedzīvotāju ceļojumiem iekšzemē tiek iegūta apsekojot mājsaimniecības.
Robežu šķērsojušo personu apsekošanas mērķis – iegūt datus par Latvijas ceļotājiem, kuri dodas uz ārzemēm, un ārzemju viesiem, kā arī iegūt ceļotāju izdevumu novērtējumu, lai nodrošinātu informāciju valsts maksājumu bilances sastādīšanai.
Centrālā statistikas pārvalde 2004. gadā sāka regulāru iedzīvotāju aptauju par ceļojumiem. Iedzīvotāju aptaujas par ceļojumiem galvenais mērķis ir iegūt informāciju par Latvijas iedzīvotāju atpūtas un darījumu braucieniem pa Latviju. Bez tam tiek iegūta arī informācija par ceļojumiem uz ārzemēm. Apsekojumā iekļauti Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
Kopš 1995. gada Latvijā vērojams pakāpenisks viesnīcās un citās tūristu mītnēs apkalpoto viesu skaita pieaugums, bet, savukārt, ir arī pilsētas un reģioni, kur tūristu skaits svārstās, piemēram, Liepājā šis rādītājs pa gadiem svārstās, sasniedzot maksimumu 2003. gadā (21.1 tūkst. cilv.) un arī 1999. gadā (20.1 tūkst. cilv.). Pēc 2000. gada Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs apkalpoto cilvēku skaits turpināja strauji pieaugt.
2003. gadā, salīdzinot ar 2000. gadu, vislielākais viesnīcās un citās tūristu mītnēs apkalpoto viesu skaita pieaugums bija Ventspilī – 5.4 reizes (par 38.3 tūkst. cilvēku vairāk), savukārt Daugavpilī viesu skaits samazinājās par 7.3% jeb 1.1 tūkst. Pārējās Latvijas lielākajās pilsētas pēdējo četru gadu laikā viesnīcās un tūristu mītnēs apkalpoto cilvēku skaits palielinājies vidēji par 3-4 tūkstošiem.
Saskaņā ar Pasaules Tūrisma organizācijas prognozēm, tūrisma apjoms pasaulē dažādu faktoru rezultātā turpinās pieaugt, divdesmit gadu laikā dubultojot pašreizējo apjomu. Dažādojoties tūrisma produkta pieprasījumam, par lielāko pasaules tūrisma galamērķi kļūs Eiropa (717 miljoni tūristu gadā), kurā jūtami pieaugs ekonomiski īpaši aktīvā Baltijas jūras reģiona, tai skaitā arī Latvijas, nozīme.
Mūsu valstij ar tās nepārblīvēto dzīves telpu, mēreno klimatu, bagāto dabas un kultūras mantojumu, maz pārveidoto dabu, kūrortu tradīcijām, kvalificētiem speciālistiem, viesmīlīgiem cilvēkiem un labiem makroekonomiskiem priekšnoteikumiem izaugsmei ir visas iespējas kļūt par pievilcīgu zemi ārvalstu un vietējiem tūristiem. Latvijā ir resursi jaunu tūrisma produktu izveidei, esošo apzināšanai un to konkurētspējas palielināšanai.
Latvija un Baltijas valstis strauji attīstās kā ekonomiski aktīvs reģions, kas arvien vairāk būs darījumu braucienu galamērķis, starptautisku konferenču un sanāksmju organizēšanas vieta.
Pasaules un Eiropas mērogā Latvija ir jauns tūrisma galamērķa piedāvājums - salīdzinoši lēts, pietiekami kvalitatīvs, ērts, nepārslogots un neizpētīts.
Ir svarīgi nodrošināt stratēģiskā tūrisma produkta attīstību, kas rada nozarei papildus izaugsmes iespējas. Latvijas stratēģiskajam tūrisma produktam ir jābūt tādam:
kas vispilnīgāk spēj izmantot Latvijas tūrisma stratēģiskos resursus – kultūras (īpaši, Rīgas) mantojumu, ainaviski bagāto un daudzveidīgo dabu, nodrošinot to ilgtspējīgu attīstību un racionālu izmantošanu,
pēc kura Eiropas valstīs tuvākajā nākotnē veidosies lielāks pieprasījums. Līdztekus var tikt izmantotas stratēģiskās priekšrocības, ko dod Latvijas ģeogrāfiskais novietojums nozīmīgu tūrisma reģionu tuvumā. …

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −5,48 €
Work pack Nr. 1134320
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register