Rajons dibināts 1967. gada 10. janvārī
Iedzīvotāju skaits 2002. gada sākumā: 41546
Kopējā platība: 2566,8 km2
2 pilsētu, 18 pagastu un 1 novada pašvaldības
Aizkraukles rajons atrodas Latvijas dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Lietuvas Republiku, kā arī Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils rajoniem. Teritoriju šķērso Latvijas lielākā upe - Daugava, automaģistrāle Rīga - Daugavpils - Krāslava - Baltkrievijas robeža un dzelzceļa maģistrāle Rīga - Maskava. 53,9% rajona platības aizņem meži, 32% - lauksaimniecībā izmantojamā zeme, 2,9% - ūdeņi. Apdzīvotība - 16 iedzīvotāju uz 1 km2. (Aizkraukles rajona padome –a 2006, ER)
Aizkraukle ir novads ar bagātu vēstures mantojumu, kas sniedzas līdz pat 10.gadsimtam. Tā ir Daugavas lībiešu un latgaļu cilšu sen apdzīvota vieta, kas jau minēta Indriķa hronikā. Vārds Aizkraukle radies no hidronīma “Asscrade”, kas latviski skan “Ašķere” – tā saucās strauts, Daugavas pieteka. Daļa pētnieku vietvārdus Askrāde un Aizkraukle saista ar vietu aiz krāvumiem, aiz krācēm, jo pie Aizkraukles beigušās Daugavas krāces. Šodien Aizkraukle ir vieta, kur vēsturiskais mantojums mijas ar jaunu kultūru, lauki mijas ar pilsētu. (Aizkraukles novads 2006, ER)Daugava sadala rajonu divās atšķirīgās daļās. Daugavas kreisais krasts ietilpst Zemgales līdzenumā, bet labā krasta viena daļa - Vidzemes augstienē. Rajonā ir ievērojami ūdens resursi - 34 ezeri, upes - Daugava, Aiviekste, Susēja, Mēmele. Daugavu pie Aizkraukles šķērso Pļaviņu HES aizsprosts - ūdenskrātuve stiepjas no Aizkraukles līdz Pļaviņām. (Aizkraukles rajona padome –b 2006, ER)
Daugavas senleja ir bijusi apdzīvota jau aizvēstures laikos. Laikā līdz 13.gs. Daugavai bija īpaša nozīme kā dabiskam ūdensceļam starp dienvidu un ziemeļaustrumu Eiropu. Šai laikā uzplauka klasiskie senlatviešu pilskalni Koknesē, Oliņkalnā u.c. gar Daugavu. (Aizkraukles rajona padome –b 2006, ER)…
