Kipra – Vidusjūras pērle, leģendu zeme ar tūkstošgadu vēsturi. Trešā lielākā Vidusjūras sala ar tās izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli, atrodoties netālu no gan no Eiropas, gan Āzijas un Āfrikas, jau kopš seniem laikiem ir piesaistījusi neskaitāmas civilizācijas. Kopš pirms 3000 gadiem uz Kipras apmetās grieķi, salu ir iekarojuši feniķieši, romieši, krustneši, venēcieši un daudzi citi, kas atstājuši savas pēdas un veidojuši salas īpašo gaisotni.
Kipra apvieno Eiropas moderno kultūru ar senatnes valdzinājumu, kur klusie kalnu ciematiņi, klosteri, katoļu baznīcas, musulmaņu svētnīcas, seno pilsētu drupas harmoniski sadzīvo ar greznību, mūsdienīgām viesnīcām. Ieslīgstiet kultūrā, kas apvieno sevī Eiropu un Tuvos Austrumus! Krustnešu pilis, klasiski vīna dārzi, senas freskas uz baznīcu sienām, saules pielietas apelsīnu birzis un romiešu mozaīkas – to visu jūs vienkopus atradīsiet Kiprā. Atklājiet salas tīrās pludmales, priežu mežiem noaugušos kalnus, olīvkoku dārzus, citronu audzes, antīkās drupas un pieminekļus. Vieta, kur saules siltums un cilvēku viesmīlība liks aizmirst par visām rūpēm.
Tūrisms cēlies no franču vārda tourisme , kas tulkojumā nozīmē pastaiga, brauciens.
Tūrisms - personu darbības, kas saistītas ar ceļojumu un uzturēšanos ārpus savas pastāvīgās dzīvesvietas uz laiku, ne ilgāk par vienu gadu, brīvā laika pavadīšanas, lietišķo darījumu vai citā nolūkā.1
Tūrisms aptver personu aktivitātes, kas ceļo un uzturas ārpus savas patstāvīgās dzīvesvietas ne ilgāk par vienu sekojošo gadu, ko velta atpūtai, darījumiem vai citiem mērķiem.2
Tūrists – pagaidu viesis, kas valstī uzturas vismaz 24 stundas, ar nolūku atpūsties vai kārtot biznesa darījumus.3
Tūrists - persona, kura ceļo ārpus savas pastāvīgās dzīvesvietas uz laiku, ne ilgāk par vienu gadu, un uzturas sabiedriskā vai privātā mājvietā ne mazāk kā vienu nakti, nesaņemot apmeklētajā vietā atalgojumu.4
Kipra ir viena no galvenajām tūrisma produkta eksportētājvalstīm pasaulē.
Tūrisma industrija – viena no galvenajām ekonomikas nozarēm. Tūrisms ir viens no galvenajiem augšupejošajiem ekonomikas sektoriem Kiprā kopš 1980. gada, un tas ir kā valsts mugurkauls. Kipra uzņem apmēram 2 miljonus tūristu katru gadu. Ienākošā tūrisma daudzums aptuveni 1,9 billijoni ASV dolāru, kas sastāda 20% IKP.1 Šajā sektorā nodarbināta liela daļa iedzīvotāju, bet peļņa, ko gūst no tūristiem, ir galvenais ārzemju valūtas un valsts budžeta avots. Kiprā pēdējo trīs gadu laikā ienākušo tūristu skaits ir palielinājies par 29%, bet peļņa no tūrisma par 40%.(skat.pielikumā 2. tabula) Tas nozīmē, ka pasaules mērogā sala ir kļuvusi par veiksmīgi attīstošos tūrisma virzienu.2 (skat.pielikumā 16. att. Tūristu iedalījums)Lielākā daļa viesu, pirms Kipras apmeklējuma, īsti tā nezin ,kas tā par salu, un vispār vai tā ir sala, kādas pilsētas tur ir , un ko sala piedāvā viesiem interesantu.
Šī darba mērķis ir izpētīt un raksturot tūrisma resursus, to īpatnības dažādās tūrisma teritorijās. Izvērtēt Kipras tūrisma resursu izmantošanas iespējas. Izstrādāt priekšlikumus Kipras tūrisma resursu tālākai izmantošanai. Pierādīt, ka Kiprā ir ne tikai liela, smilšaina pludmale, bet vieta kur ir daudz interesantu apskates objektu, aktīvās atpūtas veidu, izklaides pasākumu.
Salai piemīt visi nepieciešamie resursi- pārsteidzošs klimats, jūra, smilšainas pludmales, kā arī laipni un viesmīlīgi iedzīvotāji. Šeit attīstījušies praktiski visi tūrisma virzieni: no banālas atpūtas pludmalē līdz lauku tūrismam un konferenču rīkošanai. Un, lai cik dīvaini tas nebūtu, izplatīta ir kalnu slēpošana. Sala izmanto visus resursus , gan dabas, gan cilvēku radītos, lai piesaistītu milzums viesu ar dažādām interesēm.
„Tūrisma resurss ir jebkura iespēja, kas tie vai var tikt izmantota tūrismā” (G.Ashworth,1990.)
„Tūrisma resursi ir dabas un cilvēka veidoto faktoru un norišu kopums, kas piesaista tūristu emocionālās, garīgās, fiziskās un dziednieciskās intereses” (LTANP, 2001).
„Tūrismā ar vārdu „resursi” saprot dabas un kultūrvēsturisko vērtību sakopojumu, ko izmanto kā tūristu interešu objektus vai kas apmierina cilvēku atpūtas un rekreācijas vajadzības.”1
Pēc izcelsmes tos pieņemts dalīt divās grupās:
Dabas resursi
Antropogēnie resursi.…
