6. Secinājumi un priekšlikumi
Studiju darba autore izdara šādus secinājumus:
1. Ir pieejams pietiekams informācijas daudzums par uzņēmējdarbības kapitālu, tā piesaisti, kredītiestādēm, ES struktūrfondiem un citiem finanšu avotiem, taču ļoti izkaisīti un nav pieejams apkopojums par šo tēmu.
2. Bez kapitāla nevar būt uzņēmējdarbība, jo kapitāls ir vērtība, kas uzņēmējdarbībā rada peļņu. Komercdarbības iekšējās finansēšanas nodrošināšanā galvenās problēmas saistītas ar to, ka uzņēmumu pamatkapitāls ir pārāk mazs vai uzņēmuma darbība nenes pietiekošu peļņu, tāpēc uzņēmumi, kas vēlas attīstīties, ir spiesti meklēt līdzekļus no ārējiem finansu devējiem.
3. Tūrisma un viesmīlības uzņēmumiem ir iespēja piesaistīt privāto finansu kapitālu dažādu pakalpojumu veidā no komercbankām, ārvalstu un vietējiem investoriem, emitējot akcijas tirgū, kā arī publisko finansējumu piesaistot ES struktūrfondu līdzekļus, valsts finansiālo atbalstu un garantijas, riska kapitālu.
4. Pieejamākie finansējuma veidi ir banku piedāvātie finanšu pakalpojumi – kredīts (īstermiņa, ilgtermiņa), līzings, faktorings, bez tam pieejami ir arī granti (dāvinājumi) jeb valsts atbalsta programmas, kā arī privātās un publiskās investīcijas un riska kapitālu fondi.
5. Katrai ES struktūrfondu programmai ir izvirzīti noteikti mērķi, bet kopējais ES līdzfinansējuma mērķis ir paaugstināt Latvijas komercsabiedrību, konkurētspēju, nodrošināt atbilstību starptautiskiem standartiem, radīt jaunas un saglabāt esošas darba vietas. Pamatā uzņēmēji ES atbalstu savam biznesam var meklēt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, kā arī Lauku atbalsta dienesta un Valsts reģionālās attīstības aģentūrā. Pēdējā no minētajām meklējams atbalsts ieguldījumiem uzņēmumu attīstībā īpaši atbalstāmajos reģionos.
6. Lai arī pēdējā laikā ievērojami palielinājušās ārējā finansējuma saņemšanas iespējas, pieeja apgrozāmajam un kapitāla finansējumam ir nozīmīgs šķērslis uzņēmējdarbības aktivitātes un konkurētspējas palielināšanai tieši MVU, kā arī uzņēmējdarbības uzsācēju vidū. Garantiju un investīciju instrumenti šobrīd vēl nav pietiekami attīstīti.
Izdarot secinājumus, darba autore izvirza šādus priekšlikumus:
1. Tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmējiem aktīvāk jāizmanto attīstības iespējas, piesaistot gan ES finanšu līdzekļus, gan privāto finansējumu, kamēr Latvija nav zaudējusi investoru pastiprināto interesi un ES struktūrfondu apjomi, kā jaunajai, ekonomiski vismazāk attīstītajai dalībvalstij, nav mazinājušies.
2. Kredītiestādēm būtu vairāk jāuzņemas risks, izvērtējot jaunus projektus, un daļēji jāatkāpjas no vadlīnijām, piešķirot kredītus riska nozarēm (t.sk tūrisma un viesmīlības nozares projektiem).
3. Latvijas valstij jāīsteno reālajā dzīvē izstrādātā tūrisma un MVU atbalsta politika, kā arī pēc iespējas veiksmīgāk jāregulē ES struktūrfondu apsaimniekošanas process. Atbildīgajām institūcijām vairāk jāpievērš uzmanība mērķa grupas vajadzībām un spējām.
4. Sekmēt ar tūrismu saistītās uzņēmējdarbības atbalstu valstiskā līmenī, lai uzņēmēji būtu ieinteresēti veidot un attīstīt savu uzņēmējdarbību tūrisma nozarē, investēt konferenču namu un naktsmītņu celšanā un labiekārtošanā, izklaides pasākumu organizēšanā.
…
