Secinājumi
Šī zinātniski pētnieciskā darba hipotēze, ka, ja labi darbojas Liepājas bioloģiskās atdzelžošanas stacija, tad Liepājas dzeramā ūdens kvalitāte ir augsta, apstiprinās. Pētījuma gaitā autores secināja, ka bioloģiskās atdzelžošanas process ir diezgan vienkāršs, tas salīdzinot ar tradicionālajām atdzelžošanas metodēm ir gan lētāks, gan videi draudzīgāks. Tika secināts, ka bioloģiskā atdzelžošana ir viens no tiem procesiem, kur baktērijām ir diezgan svarīga loma, bez tām bioloģiskā ūdens atdzelžošana nemaz nevarētu notikt.
Pētījumā secināts, ka Eiropas Savienības direktīvai un Latvijas Ministru kabineta izdotajos noteikumos ir daudz līdzīgu punktu, un, galvenokārt, noteikumu atšķirības saistāmas ar to, ka Ministru kabineta noteikumi daudz precīzāk raksturo pieņemamās normas un to izpildītājus. Tiek secināts, ka Liepājas ūdens atdzelžošanas stacijā, kas ietilpst SIA „Liepājas ūdens” ūdens saimniecībā, tiek izmantotas tikai bioloģiskās ūdens atdzelžošanas metodes. Dzeramais ūdens Liepājā iziet pilnu atdzelžošanas ciklu, no tā var secināt, ka Liepājā dzeramais ūdens ir tīrs un kvalitatīvs.
Autores uzzināja, ka ūdens, ko mēs lietojam ikdienā, visu Zemes mūžu atrodas nepārtrauktā ūdens ciklā un no tā secina, ka ūdens bez atdzelžošanas, kā arī citiem attīrīšanas procesiem, nebūtu pietiekami tīrs un kvalitatīvs, lai to lietotu uzturā.
Diemžēl autores nonāca pie slēdziena, ka Latvijā Ministru kabineta noteikumi par dzeramā ūdens obligātajām nekaitīguma un kvalitātes prasībām tika izstrādāti tikai tad, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, tātad tad, kad Eiropas Savienība šos noteikumus lika izstrādāt. Diemžēl šis secinājums noved pie slēdziena par to, ka Latvijā par dzeramā ūdens tīrību un kvalitāti sāka rūpēties tikai 2003.gadā.
…
