4. Secinājumi
1. Hipotēze tika apstiprināta daļēji, jo ne visu avotu ūdeņu cietība bija lielāka par ezeru un upes ūdens cietību.
2. Viscietākais ūdens tika konstatēts Celtnieku ielas avota ūdenī – 5 mmol/l.
3. Vismazāko ūdens cietību uzrāda Sivēnu ezera ūdens – 0,348 mmol/l, kas ir 14,36 reizes mazāka par Celtnieku ielas avota ūdens cietību. Darba autori šadu rezultātu ieguvi skaidro tikai ar reljefa un zemes iežu sastāvu konkrētajā vietā.
4. Populārajā ūdens ņemšanas vietā Tīles avotā ūdenim cietība bija mazāka nekā Celtnieku ielas avotam – tikai 3,172 mmol/l.
5. Apstiprinājās autoru izvirzītās hipotēzes daļa par Tukuma ūdenstilpju ūdens atšķirīgajiem ūdens cietības rādītājiem, tie bija robežās 0,348 – 5,00 mmol/l (skat. 5. attēlu 3. pielikumā).
6. Šlokenbekas Dzirnavu dīķa samērā lielā ūdens cietība izskaidrojama ar to, ka ūdenstilpnē ieplūst Slocenes upe ar ūdens cietību 4,728 mmol/l un Tīles avota ūdens ar 3,172 mmol/l cietību.
7. Pilsētas akas ūdens cietība ir izskaidrojama ar to, ka aka ūdeni saņem no pazemes ūdens resursiem, un aka atrodas Tukuma pilsētas augstākajā vietā, kur liels ir pazemes iežu – kaļķakmens, dolomīta u.c. slāņu biezums.
8. Pētnieciskā darba ietvaros autori veikuši 27 eksperimentus ar 9 dažādu ūdenstilpju ūdens paraugiem, pilnveidojuši savas darba prasmes ķīmijas laboratorijā.
9. Lai precīzāk varētu pamatot iegūto datu atšķirību, autori turpmākā darbībā vēlētos sadarboties ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru, kur būtu pieejami konkrēti dati par Tukuma un tās apkārtnes ģeoloģisko iežu raksturojumu.
…