IEVADS
Dabisko upju, ezeru un citu ūdenstilpju ūdeņu ķīmisko sastāvu un kvalitāti nosaka daudzi konkrētās teritorijas fizioģeogrāfiskie apstākļi. Ūdens aprites cikla laikā tā kvalitāte ievērojami mainās. Lietus ūdens savāc no atmosfēras putekļus, sporas, baktērijas, dažādas gāzes, pisētu tuvumā – arī dūmus, sodrējus, toksiskās gāzes. Filtrējoties caur grunti, ūdens šķīdina neorganiskos minerālus, nelielā daudzumā – arī organiskās vielas. Visievērojamāko piesārņojumu ūdeņos tomēr ievada cilvēks. Rūpniecības, transporta un lauksaimniecības attīstība, jaunu teritoriju apgūšana, iedzīvotāju skaita pieaugums, pilsētu paplašināšanās – tā visa rezultātā aizvien jūtamāka kļūst cilvēka negatīvā ietekme uz apkārtējo vidi kopumā. Zinātnieki uzskata, ka Pasaules okeāna piesārņojums ir jau pārsniedzis bīstamo robežu un pēdējo 50 gadu laikā iznīcis ap tūkstoti dažādu dzīvnieku un augu sugu, kuras nekad vairs netiks atjaunotas.
Ūdens ir liela nacionāla bagātība, taču tā daudzums ir ierobežots, un tas ir jālieto saudzīgi. Dabas resursi, lai arī cik bagāti būdami, nav bezgalīgi. Nesaprātīgas, nesaudzīgas šo resursu izmantošanas dēļ tie var tikt noplicināti, kļūt izmantošanai nederīgi, izsīkt. Intensīvās izsmelšanas dēļ pēc 50 gadiem var izsīkt ne tikai pārtikā izmantojamās dabas veltes un enerģijas avoti, bet arī aptrūkties dzeramā ūdens. Ūdens trūkumu rada ne tikai ūdens patēriņa pieaugums, bet to izraisa arī upju, ezeru, jūru un okeānu piesārņošana ar atkritumiem un notekūdeņiem. Gada laikā cilvēks dabiskajos ūdeņos ievada 500 miljrd. t komunālo un sadzīves notekūdeņu. Latvijā notekūdeņu daudzums gada laikā sasniedz 300 milj. m3 . Rīga vien 1987. gadā iepludināja Daugavā 168,2 milj. m3 notekūdeņu. Pasaulē upju ūdeņi jūrās un okeānos ienes vairāk nekā 320 milj. t dzelz, 6,5 milj. t fosfora un citu vielu. Arī puse no jūras un okeānus piesārņojošiem pesticīdiem nāk no atmosfēras.
Ūdenstilpju eitrofikācijas un ūdens ekosistēmu degradācijas novēršana līdztekus ūdens racionālas izmantošanas veicināšanai un dzeramā ūdens kvalitātes nodrošināšanai atzītas par prioritārām vides aizsardzības problēmām Vides aizsardzības politikas plānā Latvijā. Kurzemes reģionā atrodas Ventas, Baltijas jūras Kurzemes piekrastes upju un Rīgas līča Kurzemes piekrastes upju sateces baseini. Pēdējos desmit gados reģionā lielāko kanalizācijas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu (Liepājas, Ventspils, Roja, Skrunda, Kuldīga u.c.) rekonstrukcijas rezultātā samazinājusies neattīrītu notekūdeņu daudzums noplūde reģiona ūdenstecēs un ūdenstilpnēs. Neskatoties uz neattīrītu notekūdeņu noplūdes samazināšanos, Ventas, Sakas, Irbes un Bārtas sateces baseinos, kopš 1997. gada ir vērojams straujš slāpekļa emisijas pieaugums (Latvijas vides indikatoru pārskats, 2001). Pašreiz emisija pieauguma iemesli nav apzināti.
Ventas sateces baseinā 69 % mazo upju ir vāji piesārņoti un 8% vidēji piesārņoti. Līdz ar to piesārņojošo vielu pieplūde no Latvijas teritorijas Ventā ir neliela. Viena no aktuālākām vides aizsardzības problēmām reģionā ir slāpekļa un fosfora pieplūde no Lietuvas teritorijas. Kopējā slāpekļa pieplūde no Lietuvas 2000. gadā veidoja 90% no tā ieplūdes jūrā (Latvijas vides indikatoru pārskats, 2001).
Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes ūdeņu kvalitātei ir liela nozīme tūrisma un zivsaimniecības attīstībā. To ietekmē jūrā ieplūstošo upju ūdeņu kvalitāte, avārijas piekrastē un jūrā, piesārņojuma pārnese no Lietuvas. Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu Liepājā, Ventspilī un citās apdzīvotās vietās rekonstrukciju vai jaunu būvniecības rezultātā, pēdējos gados piekrastes ūdeņu kvalitāte ir būtiski uzlabojusies. 2002. gadā Zilais karogs piešķirts Ventspils un Liepājas pludmalēm, kā arī Ventspils jahtu ostai. Zilais karogs ir ekosertifikāts, kas apliecina pludmales, jahtu ostas atbilstību augstiem vides standartiem. Baltijas jūras piekrastes vides aizsardzības prioritāra problēma ir piekrastes ūdeņu un pludmales piesārņošana ar naftas produktiem. To izraisa avārijas pārkraujot naftas produktu Butiņģes terminālā, naftas produktu pārlējumi Latvijas ostās un naftas produktu noplūdes no kuģiem. Aptuveni 90% gadījumu naftas produkti jūrā tiek novadīti apzināti, cerot ietaupīt līdzekļus un laiku, kas nepieciešams to nodošanai ostās (Latvijas vides indikatoru pārskats, 2001).
1. Ūdens piesārņojuma veidi
Ūdeni uzskata par piesārņotu, ja tiek traucēta tā ekosistēmu funkcionēšana vai tiek ierobežotas ūdens izmantošanas iespējas paredzētajiem mērķiem.
1.1. Punktveida un difūzā piesārņojuma avoti.
Izšķir divu tipu piesārņojuma avotus: punktveida un difūzā piesārņojuma avotus. Tipiski ūdens piesārņojuma punktveida avoti ir:
1) cauruļvadi, caur kuriem ūdenskrātuvēs, upēs, ezeros, jūrās tiek ievadīti pilsētu vai rūpnīcas pilnīgi attīrīti notekūdeņi, vai arī neattīrīti notekūdeņi;
2) lauksaimniecības notekūdeņi;
3) eļļas un naftas produktu izplūde no cauruļvadiem.
…
