Vairāk nekā 70% no Zemes virsmas aizņem plaši okeāni un jūras. Turklāt 10% cietzemes ir parklāti ar ūdeni ledus veidā. Taču uz zemes jauns ūdens veidojas maz. Lietus ir lijis no debesīm miljoniem reižu jau agrāk un līs miljardiem reižu atkal no jauna. Lietusūdens aizplūst pa sauszemi līdz jūrai, iztvaiko un veido mākoņus, pēc tam atkal nolīst uz Zemes lietus veidā. Tas ir nepārtraukts ūdens riņķojums dabā.
Mūsdienās, kad cilvēce kļuvusi par tik spēcīgu dabu ietekmējošu faktoru, ka priekšplānā izvirzās uzdevumi par tālāku tās pastāvēšanas nodrošināšanu pārveidotajā dabā, ekoloģiskās zināšanas cilvēkam kļūst tikpat svarīgas kā ekonomiskās un juridiskās.
Ūdenim ir milzīga ietekme uz mūsu planētu un tās iedzīvotājiem. Ūdens tāpat kā gaiss ir neaizstājams vides elements un jebkuru dzīvības formu eksistences obligāts priekšnoteikums. Bez ūdens nav iespējama bioloģisko procesu, kā arī daudzu svarīgu uz zemes notiekošo ķīmisko reakciju norise.
Daudzās vietās, tādās kā Austrumāfrika, lietus nelīst pietiekami daudz, un tur ir pastāvīgs sausums. Tur augi nespēj augt un cilvēkiem un dzīvniekiem jāpārvar nepārtrauktas grūtības, lai izdzīvotu. Svaigu un tīru ūdeni dažkārt ir grūti iegūt pat tādās vietās, kur daudz līst. Tas ir tāpēc, ka netīrumi no pilsētām un rūpnīcām piesārņo ūdeni, padarot to dzeršanai bīstamu.
…