-
Ūdens
Nr. | Chapter | Page. |
VISPĀRĪGĀS ZIŅAS | 4 | |
ĶĪMISKĀ FORMULA | 4 | |
MOLMASA | 4 | |
ĶĪMISKĀ SAITE | 4 | |
VIELAS VISSĪKĀKĀ DAĻIŅA | 4 | |
KVALITATĪVAIS SASTĀVS | 4 | |
KVANTITATĪVAIS SASTĀVS | 4 | |
KOPĪGĀS UN ATŠĶIRĪGĀS ĪPAŠĪBAS DAŽĀDOS AGREGĀTSTĀVOKĻOS | 5 | |
CIETĀ AGREGĀTSTĀVOKLĪ | 5 | |
ŠĶIDRĀ AGREGĀTSTĀVOKLĪ | 5 | |
GĀZVEIDA AGREGĀTSTĀVOKLĪ | 5 | |
ŪDENS DABĀ | 5 | |
BRĪVĀ VEIDĀ | 5 | |
SAISTĪTĀ VEIDĀ | 6 | |
DAŽĀDU ŪDENS VEIDU SASTĀVS | 6 | |
SĀĻŪDENS | 6 | |
SALDŪDENS | 7 | |
LIETUS ŪDENS | 7 | |
NOTEKŪDENS | 7 | |
DESTILĒTS ŪDENS | 8 | |
ĶĪMISKI TĪRS ŪDENS | 8 | |
AVOTU ŪDENS | 8 | |
MINERĀLŪDENS | 8 | |
KĀPĒC LEDUS NENOGRIMST, BET PELD PA ŪDENS VIRSU? | 10 | |
ŪDENS IETEKME UZ ZEMES KLIMATU | 10 | |
KĀPĒC SASALSTOT ŪDENS VAR SAPLĒST STIKLA TRAUKU? | 11 | |
KĀPĒC ŪDENS VAR PACELTIES PA KAPILĀRIEM UZ AUGŠU? | 11 | |
KĀPĒC TIKAI ĶĪMISKI TĪRS ŪDENS SLIKTI VADA ELEKTRĪBU? | 11 | |
ŪDENS SPĒJA ŠĶĪDINĀT VIELAS UN TĀS NOZĪME | 11 | |
DABĀ | 11 | |
IKDIENAS DZĪVĒ | 12 | |
RŪPNIECĪBĀ | 12 | |
MEDICĪNĀ | 12 | |
IZMANTOTĀ LITERATŪRA UN INFORMĀCIJA | 13 |
Kvalitatīvais sastāvs
Konstatējot, no kādiem elementiem viela sastāv, nosaka šīs vielas kvalitatīvo sastāvu, kas katrai vielai ir nemainīgs neatkarīgi no tās iegūšanas veida un vietas.
Sadalot ūdeni ar līdzstrāvu, iegūst divus tilpumus ūdeņraža un vienu tilpumu skābekļa. Ūdens molekulā nevar būt mazāk par vienu atomu skābekļa un diviem atomiem ūdeņraža.
Kvantitatīvais sastāvs
Izdarot analīzi, var noteikt arī vielas kvantitatīvo sastāvu, t. i., noteikt, kādā masu vai daudzumu attiecībā ir savienojušies elementi.
Veidojoties ūdenim, ūdeņradis ar skābekli reaģē tādā pašā masu attiecībā (1:8), kādā rodas ūdeņradis un skābeklis, ūdeni sadalot Hofmaņa aparātā. Lai to pārbaudītu, izmanto ierīci, ko sauc par eidiometru. Tajā ievada divus tilpumus ūdeņraža un divus tilpumus skābekļa. Tad ar elektrisko dzirksteli izraisa reakciju. Pēc reakcijas un ūdens tvaika pārvēršanās par šķidru ūdeni pāri paliek viens tilpums skābekļa. Tādējādi ir pierādīts, ka ūdeņradis ar skābekli savienojas tilpumu attiecībā 2:1 jeb masu attiecībā 1:8.
Kopīgās un atšķirīgās īpašības dažādos agregātstāvokļos
Dabā ūdens ir vienīgā viela, kura vienlaicīgi atrodas šķidrā, cietā un gāzes veidā. Tas, kāds būs ūdens – šķidrs, ciets vai gāze, ir atkarīgs no temperatūras.
Cietā agregātstāvoklī
Cietās vielās molekulas atrodas tuvu cita citai un nevar brīvi pārvietoties, bet tikai nedaudz svārstīties ap līdzsvara stāvokli.
Ūdens pāriet cietā agregātstāvoklī, temperatūrai pazeminoties zem 0º C. Ūdeni cietā agregātstāvoklī sauc par ledu, tā blīvums pie temperatūras 0° C ir 0,9168 g/ml. Ūdenim cietā agregātstāvoklī blīvums ir mazāks nekā šķidrā stāvoklī.
Šķidrā agregātstāvoklī
Šķidrumā molekulas izvietojušās nedaudz tālāk cita no citas, un tādēļ tās var brīvi pārvietoties, iespiežoties atstarpēs starp molekulām.
Ūdens atrodas šķidrā stāvoklī no 0º C – 100º C.
Ūdens maksimālais blīvums (1 g/ml) ir pie 4° C, pateicoties tam, iespējami dzīvības procesi ūdenskrātuvēs, aizsargājot tās no pilnīgas aizsalšanas.
Gāzveida agregātstāvoklī
…
Vispārīgās ziņas, īpašības dažādos agregātstāvokļos, ūdens dabā (brīvā/ saistītā veidā), ūdens veidu sastāvs (sāļūdens, saldūdens, lietus ūdens, notekūdens, destilēts ūdens, ķīmiski tīrs ūdens, avotu ūdens, minerālūdens), ūdens ietekme uz zemes klimatu, ūdens spēja šķīdināt vielas un tās nozīme u.c.
- Dzeramā ūdens cietības noteikšana
- Rīgas ūdensvada ūdens kvalitāte un tās uzlabošanas iespējas, izmantojot Latvijā ražotos filtrus
- Ūdens
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Ūdens
Research Papers for secondary school5
-
Dzeramā ūdens problēma
Research Papers for secondary school20
-
Ūdens kvalitāte
Research Papers for secondary school12
-
Ūdens cietība un tās novēršana
Research Papers for secondary school11
Evaluated! -
Ūdens piesārņojums un cietība
Research Papers for secondary school31
Evaluated!