Ukraina ir valsts Dienvidaustrumeiropā. No dienvidiem to apskalo Melnā un Azovas jūras. Tās platība ir 603,7 tūkstoši km2, garums no ziemeļiem uz dienvidiem ir 893 km, no rietumiem uz austrumiem – 1316 km. Tā robežojas ar Moldāviju, Rumāniju, Ungāriju, Slovākiju, Poliju, Baltkrieviju, Krieviju. Kopīgais sauszemes robežas garums ir 6500 km, jūras - 1050. Iedzīvotāju skaits (01.01. 2000.g. dati) ir 49,7 milj. cilv., iedzīvotāju blīvums ir 82.0 cilv/km2. Pēc nacionālā sastāva – ukraiņu skaits ir 72%, krievi – 22,1%, ebreji – 0,9%, moldāvi – 0,6%, poļi – 0,4%, citas tautības (tatāri, bulgāri, ungāri) – 4%. Administratīvi teritoriālais dalījums: 24 apgabali un Krimas Autonomā Republika. Galvaspilsēta: Kijeva, tajā dzīvo 2631,9 tūkstoši cilvēku (01. 01. 2000) Lielākās pilsētas: Harkiva - 1500, 4 tūkst. cilv., Dņepropetrovska - 1102,9 tūkst. cilv., Doņecka - 1049,5 tūkst. cilv., Odesa - 1011,0 tūkst. cilv., Zaporožje - 847,8 tūkst. cilvēku Ļviva - 788,1 tūkst. cilvēku, Nikolajeva - 508,1 tūkst. cilvēku, Luganska - 468,6 tūkst. cilv. Valsts valoda ir ukraiņu, sarunu valoda: ukraiņu, krievu. Naudas vienība: grivna. Svara un mērvienību sistēma: metriska. Klimats: pārsvarā mēreni kontinentāls; Krimas dienvidu krasts – subtropisks. Reljefs: dominē (95%) paugurains līdzenums un zemienes (absolūtās atzīmes virs jūras līmeņa 100 līdz 500m); kalnu ainavas (5%) sastopamas Karpatu (augstākā atzīme 2061 m - Goverla) rietumdaļā un Krimas kalnu dienvidos (1545 m - Roman-Koš). Galvenās upes: Dņepra ( garums Ukrainas teritorijā 981 km) dienvidu Buga (806 km), Siverskas Doņeca (672 km). Ukrainas teritorijā ir 1200 grunts veidi. Bet galvenā tās bagātība ir melnzeme, kas aizņem gandrīz 44% tās teritorijas. Dzelzceļš: kopīgais garums 22100 km, gandrīz trešā daļa ir elektrificēta. Autoceļi: kopīgais ceļu (ar cietu segumu) garums ~162 tūkst. km. Jūras ostas: Iljičevska, Izmaila, Odesa, Mikolajeva, Kerča, Hersona, Mariopole, Berdjanska, Eipatorija, Feodosija. Lidostas: Kijeva (starptautiska), apgabalu pilsētas. Kalnrūpniecība: nafta, gāze, ogles, dzelzs, mangāns, titāns, dzīvsudrabs, niķelis, cirkonijs, grafīts, kaolīns, sērs, vārāmā un kālija sāls, apdares un dekoratīvie akmeņi u. c. Smagā un vieglā rūpniecība, melnā un krāsainā metalurģija, metālapstrāde, mašīnbūve, aparātu būve, elektrotehniskā, ķīmiskā, tekstila, celtniecības industrija, pārtikas u.c. Energosaimniecība: visa energosistēma (siltuma, atoma un hidroelektrostacijas) ietvertas vienotā SNG un Austrumeiropas energotīklā. …
