Nobeigums
Referāta izstrādes darba ietvaros, tika izzināts Ulmaņa režīma ideoloģijas izpausmes kultūrā un mākslā. Kārļa Ulmaņa vadītās autoritārās valsts vieta un nozīme Latvijas kopējā vēsturē ir ievērojama, bet tās atstātās pēdas, pietiekami dziļas un neizdzēšamas, ko gan varētu vērtēt dažādi. Vienā svaru kausā būtu režīma pozitīvais veikums un neapšaubāmie sasniegumi, otrajā tā pieļautās kļūdas un neveiksmes. Vispārējā aina izskatītos šāda: demokrātiskās tradīcijas nostiprināšanās, procesa pārtraukšana Latvijas sabiedrībā, Saeimas darbības apturēšana, politisko brīvību ierobežojumi un pretstatā tam – izglītības, kultūras veicināšana, mākslas, arhitektūras, celtniecības straujš uzplaukums, latviešu tautas nacionālās pašapziņas krasa kāpināšana.
Referāta izstrādes laikā tika izpētīta Ulmaņa režīma kultūra, māksla. Tika uzzināts, ka tajā laikā izaudzināt “autoritāro” latvieti bija ļoti svarīgi, un tas bija viens no galvenajiem kultūras uzdevumiem. Līdz ar to izmantoja audzināšanas metodes caur teātri, uzvedot attiecīgas lugas. Literatūrā no rakstniekiem sagaidīja īstenības atainošanu nacionālā pozitīvisma garā. Tajā laikā darbojās arī daudzi zināmi rakstnieki kā Andrejs Upīts, Anna Brigadere, Kārlis Skalbe un citi. Mūzikai tikai augšupeja. Ulmaņa režīma laikā tā ļoti strauji attīstījās un sasniedza Eiropas līmeņa augstumus. Latvijas Konservatorija, kas sagatavoja profesionālus mūziķus, Nacionālā opera un balets ar talantīgiem māksliniekiem, baleta trupas papildināja ārzemju mākslinieki, mūziķu kolektīvus papildināja Berlīnes simfoniskie orķestri. Turklāt, latviešu māksliniekiem – solistiem, dejotājiem un vēl daudzi citiem bija iespējas doties vizītēs uz ārzemēm, pateicoties Kultūras stipendiju fondam. Arhitektūrā, it īpaši ēku celtniecībā, vajadzēja pienācīgi reprezentēt režīmu un nacionālo garu. Radās jauni arhitektūras stili- noeklektisms, funkcionālisms u.c. Tajā laikā tēlotājmākslas šedevri – Brīvības piemineklis, Brāļu kapu ansamblis, kas spēlē ļoti lielu lomu vēl šobaltdien. …
