Elektrolīniju, telefonlīniju, dažādu nožogojumu, dziļurbumu, pāļu dzīšanas un citus darbus celtniecībā lielāko daļu veic urbjmašīnas un urbj-krānmašīnas.
Urbjmašīnas ir labs palīgs cilvēkiem urbšanas darbos un bez kurām mūsdienās nav iedomājama neviena firma, kura nodarbojas ar urbšanas darbiem. Latvijā šos palīgus plaši izmanto tādas firmas “Latvenergo“, “Lattelekom “ un citas.
Tagad izlaistās urbjmašīnas un urbj-krānmašīnas salīdzinot ar vecajām ir 1,5 reizes izturīgākas, kas sasniegts pateicoties uzlaboto tehnoloģiju ieviešanu ražošanā un izmantojot paaugstinātas izturības tērauda; vadītājam ir uzlaboti darba apstākļi, kas ir sasniegts pateicoties lielākam komfortam kabīnē (samazināts troksnis un putekļainums, ierīkojot regulējumus sēdekļus ar amortizatoriem, samazinot piepūli uz pedāļiem un kloķiem ). Šie visi iepriekš nosauktie uzlabojumi veicina darba kvalitāti, kā arī samazina laika posmu, kurā tiek veikts urbums.
Tiek izmantoti horizontālās un vertikālās urbšanas mehānismi. Horizontālo urbšanas veidu izmanto cauruļu likšanā, tuneļu rakšanā, bet vertikālo izmanto elektrolīniju, telefonlīniju, dažādu nožogojumu un pāļu dzīšanas darbos.
Darba mērķis ir iepazīstināt ar urbjmašīnu uzbūvi, klasifikāciju un moduļiem, kuriem ir savi plusi un savi mīnusi. Priekš urbšanas darbu veikšanas ir jāievēro tādi faktori, kā laika apstākļi, grunts īpašības un arī ekonomiskais aspekts. Tāpēc katram faktoram tiek izveidots piemērotākais urbjmašīnas modulis, kā arī urbšanas veids.
Pilsētās, kuru ielās ir intensīva kustība, kā arī vietās, kur apakšzemes komunikācijām jāšķērso dzelzceļu, šoseja, upe kanāls vai citi līdzīgi objekti, atklātas tranšejas rakt nav iespējams. Šajos gadījumos bijušajā PSRS apakšzemes komunikācijas ierīkoja izmantojot vienu no šādiem cauruļu likšanas paņēmieniem: hidomehānisko urbšanu (1. att. a ), horizontālo mehānisko urbšanu (1. att. b), vibrovakuuma urbšanu, grunts caurspiešanu (1. att. c), grunts caurduršanu (1. att. d ) vai grunts izstrādāšanu ar kalnraču vairogu.…
