Urīna sedimenta morfoloģiskā izmeklēšana un diagnostiskā interpretācija

Urīna veidošanās un normāls tā sastāvs
Urīns veidojas nierēs, kas ir neliels pupas veida pāra orgāns, kas atrodas vēdera dobumā jostas līmenī pie vēdera mugurējās sienas. Tālāk urīns nokļūst pa urīnvadiem, kas atiet no katras nieres bļodiņas nieres ieliektajā pusē, tiek novadīts uz urīnpūsli. Urīnpūslis ir masveida orgāns ar biezām muskuļainām sienām. Tā lielums, forma un sienu biezums ir atkarīgs no pūšļa pildījuma. Savelkoties muskuļiem, urīns tiek izstumts urīnvada gala daļā – urīnkanālā, pa kuru tas tiek izvadīts no organisma ārējā vidē.
Nieres uzbūve
Lai labāk varētu izprast urīna veidošanos organismā, nepieciešams zināt nieres anatomisko uzbūvi. Katrai nierei izšķir:
1)kraniālo galu;
2)kaudālo galu;
3)laterālo malu;
4)mediālo malu;
5)nieres vārtus (hilus renalis), kas atrodas uz nieres mediālās malas.
Pa nieru vārtiem iznāk:
a)urīnvads;
b)nieru vēna;
c)limfvadi.
Pa nieru vārtiem ieiet:
a)nieru artērija;
b)nervi.
Pārgriežot nieri, perifērijā redzama nieres garoza (cortex renis), no kuras uz iekšpusi atrodas nieres serde (medulla renis). Nieres garoza ir tumšāka par nieres serdi, jo tajā lielā skaitā atrodas nieru ķermenīši, kas satur asinsvadu kamoliņus (glomeruli). Nieres serdē redzamas nieres piramīdas (pyramides renales). Katrai piramīdai izšķir:
1)pamatu, kas vērsts uz nieres perifēriju;
2)virsotni, kas beidzas ar nieres kārpiņu (papilla renalis).…