Uzmanība un koncentrēšanās

Kas ir uzmanība?
Psihes ( psihiskās aktivitātes, apziņas) izvēlētā virzība un koncentrēšanās attiecīgā laika brīdī uz kādu fizisku reālu objektu (reālu notikumu, priekšmetu, tā īpašību) vai ideālu objektu ( pārdzīvojumu, otrreizējā vadolu, spriedumu u.c.) Pilda svarīgas cilvēka uzmanības organizācijas un izziņas aktivitātes funkcijas, pateicoties kurā ir iesējama visbūtiskākās informāciajas atlase un pārstrāde, operatīva orientēšamās apkārtējas vides pāmaiņas un psihes resursu koncentrācija nozīmīgu mērķu sasniegšanai. Psiholoģijā tiek aplūkota ka universāla psihiska parādība un saprasta kā apziņas koncentrēšanās psihiska funkcija. Galvenie raksturojumi, tādi kā apjoms, noturība, koncentrācija, sadalījums, pārslēgšanās, tiek novērtēti tikai eksperimentāliun realitātē tiek atšķirti. Galvenie veidi: tīšā (patvaļīgā) , netīša ( nevilšā), pēctīšā.
Uzmanība, pēctīšā- uzmanības veids, kurā psihiskās aktivitātes koncentrēšanās un virzība atbilst apzināti pieņemtiem mērķiem, bet nav nepieciešamaspeciāla gribas piepūle sakarā ae darbības automatizāciju var ar šo mērķu augstu nozīmīgumu subjektam.
Uzmanība, tīšā (patvaļīgā)- uzmanības veids, kurā psihiskās aktivitātes koncentrēšanos un virzību apzināti noteic izvirzītais mērķis un kurā nepiesiešama gribas piepūle.
Uzmanīban netīšā (nevilšā)- uzmanības vieds, kurā pretēji paša subjekta nodomiem psihiskās aktivitātes koncentrēšanos un virzību uzspiež ārejie kairinātāji (notikums, objekti) t.i. šī koncentrēšanās un virzība ir netīš, nevilša.
…