Dabas saglabāšana, ūdens resursu racionālas izmantošanas, dzīvnieku, ūdenskrātuvju un gaisa aizsardzība no piesārņošanas un iznīcināšanas pašlaik ir aktuāla problēma ne tikai katrai atsevišķai valstij, bet visai civilizācijai. Tā ir kļuvusi par ievērojamu sociālo un ekonomisko problēmu, jo skar tagadējās un nākamās cilvēku paaudzes veselību.
Jebkura saimnieciskā darbība ietekmē vidi - izraisa tiešas vai netiešas pārmaiņas vidē, kuras savukārt ietekmē vai var ietekmēt cilvēku, viņa veselību un drošību, kā arī floru, faunu, bioloģisko daudzveidību, augsni, gaisu, ūdeni, klimatu, ainavu, materiālās vērtības, kultūras un dabas mantojumu un visu minēto jomu mijiedarbību. Šos saimnieciskās darbības procesus reglamentē gan specifiskie vides aizsardzības likumi un normatīvie akti, gan likumu grupa, kura nav tieši saistīta ar vides aizsardzību, bet ir nepieciešama speciālo vides aizsardzības aktu izpildes garantēšanai.
EKOLOĢISKĀS LIKUMDOŠANAS LOMA DABAS VIDES AIZSARDZĪBĀ
Ekoloģiskās tiesības mūsdienu Latvijā ir īpaši svarīga tiesību nozare, kas palīdz saglabāt un aizsargāt republikas vislielāko vērtību - tās skaisto un daudzveidīgo dabu, kura ir svarīgākais nosacījums latviešu tautas dzīvei un attīstībai turpmāk.
Ekoloģiskās tiesības ir būtiski saistītas ar cilvēces izpratni par apkārtējo dabas vidi un tās lomu viņa dzīvē. Cilvēks kā bioloģiska un sabiedriska būtne nostājas dabas aizsardzības tiesiskās sistēmas centrā, kļūstot par tās vissvarīgāko un racionālāko sastāvdaļu, kuras spēks ir ietekmēt un regulēt visu vides aizsardzības sistēmu, balstoties un zinātnes un tehniskas jaunākajiem sasniegumiem.
Līdz ar to rodas jautājums, cik tālu ar likuma palīdzību cilvēce var ietekmēt dabas procesus un dabas vides aizsardzību. Jāņem vērā objektīvā atziņa, ka dabas likumus nevar atcelt ar juridiskajiem likumiem, bet juridiskie likumi var ietekmēt dabas likuma darbību cilvēkam labvēlīgā virzienā.…