Uzņemumi pārveido ieejošos ražošanas faktorus (piemēram, ieguldītais darbs, zeme, kapitāls, vadība, tehniskās prasmes u.c.) precēs un pakalpojumos. Efektivitāti nosaka nepieciešamais ieejošo faktoru daudzums, respektīvi, to izmaksas preču un pakalpojumu ražošanai.Uzņēmumam, kurš efektīvāk pārveido ieejošos ražošanas faktorus nekā konkurenti, ir zemākas izmaksas.
Ekonomija uz apjoma rēķina
Viens no veidiem, kā sasniegt augstāku efektivitāti, ir ekonomija uz apjoma rēķina. Ietaupījums uz apjoma rēķina veidojas, kad izmaksas uz vienu vienību samazinās, pieaugot ražošanas apjomam. Tas ir iespējams, ja fiksētās izmaksas var sadalīt uz lielāku ražošanas apjomu vai arī ja lielākie ražošanas apjomi ļauj specializēties un veikt darba dalīšanu. Specializācija paaugstinā strānieku darba ražīgumu, jo strādnieki apgūst labākas iemaņas, izpildot atkārtoti vienu un to pašu darbību.
Klasisks ekonomijas uz apjoma rēķina piemērs ir Ford T – modeļa ražošana, kas tika uzsākta 1923. gadā. Šī bija pasaulē pirmā masu produkcijas automašīna. Lietojot plūsmas līniju, automašīnas montāža tika sadalīta daudzās sīkās operācijās. Tādējādi specializācija ievērojami palielināja strādnieku ražīgumu. Fords varēja arī sadalīt fiksētās izmaksas, kas bija nepieciešamas jaunu modeļu izstrādei un ražošanas iekārtām, uz daudz lielāku saražoto automobiļu skaitu. Vienas automašīnas ražošanas izmaksas mazinājās no 3000 $ līdz 900 $ (pēc 1958. gada dolāru kursa).…
