Sākumā autore definēja divus atšķirīgus, taču savā starpā ļoti saistītus terminus- „uzņēmējdarbība” un „ētika”. Liekas, ka definējums abiem jēdzieniem ir savs, taču jēga tiem ir līdzīga.
Uzņēmējdarbība ir ekonomiska darbība, kas vērsta uz preču ražošanu, tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu peļņas iegūšanas nolūkā.1
Ētikas (gr. Val. Tikums, raksturs, paradums, paraža) jēdzienu galvenokārt lieto, lai apzīmētu filozofisku mācību par morāli un tikumību. Šo vārdu ieviesuši senie grieķi, un jau IV gs. p. m. .ē. Aristotelis sarakstījis grāmatu „Nikomaha ētika”.2
Ētika kā praktiskā filozofija ir mācība par dzīves gudrību, par labākas dzīves un sadzīvošanas meklējumiem, par cilvēka dzīves jēgas nozīmīgām problēmām, par cilvēku dzīves ceļiem, orientācijas iespējām pasaulē. Ētika ir grieķu cilmes vārds ar nozīmi “tikums”, “raksturs”, “paraža”, “paradums”. Vārds ētisks pats par sevi ir neitrāls, kas neliecina ne labu, ne sliktu, jo apzīmē tikai konkrētas personas vai cilvēku grupas attieksmi pret tradicionāli izveidojošos vai topošo vērtību sistēmu. Ētika vienmēr ir bijusi un ir saistīta ar sabiedrību. Ētika filozofiski apcer labo un ļauno, dzīves jēgu, cilvēku tikumus kā gudrību, skaistumu un taisnīgumu jau kopš seno grieķu Aristoteļa, Sokrāta un Platona laikmeta.
Ētika ir dzīves mācība. Tā nelīdzinās kādai aizliegumu sistēmai vai uzvedības tabulām. Tā nav arī ideāla sistēma, kas būtu pielietojama tikai teorijā, nevis praktiskajā dzīvē.3
Jēdzienu “uzņēmējdarbības ētika” visvienkāršāk definēt, apvienojot pamatjēdzienus “uzņēmējdarbība” un “ētika”. Atbilstoši šai loģikai uzņēmējdarbības ētika ir mācība par labo un ļauno, taisnīgo un netaisnīgo, patieso un nepatieso, brīvību un atbildību, varu īpašajās attiecībās un situācijās, kas rodas uzņēmējdarbībā.
Ētika savu secinājumu pamatošanai izmanto dažādas teorijas, taču uzņēmējdarbības ētikas atzinumus vislabāk var izskaidrot ar:
Utilitārismu jeb labklājības ētiku,
I.Kanta pienākuma ētiku,
Mācību par visu cilvēku tiesību vienlīdzību.
1. Utilitārisms ( no lat. utilitas- derīgums) par darbības tikumības kritēriju uzskata derīgumu.
Utilitārisms darbības ētiku saista ar tās sekām. Motivācijai, t.i., pamatojumam, kāpēc cilvēks attiecīgi rīkojas, nav nozīmes. Darbība pati par sevi nav ne laba, ne ļauna, labumu vai ļaunumu tā iegūst tikai attieksmē pret derīgo.
Pienākuma ētiku izstrādā I.Kants (1724-1804). Viņš uzskata, ka ētikai jābūt tikpat racionāli pamatotai kā loģikai, un šādu loģiski skaidru ētiku arī cenšas izveidot. I. Kants ētiku saista ar mācību par cilvēka dabiskajām tiesībām.…
