Latvijā deviņdesmito gadu sākumā, kad sākās pāreja uz tirgus ekonomiku, tika pieņemts likums „Par uzņēmējdarbību”, kas noteica galvenos uzņēmējdarbības principus un uzņēmējdarbības formas. 2002.gadā Latvijā sāka darboties jauns likums, kas regulē uzņēmējdarbību , - Komerclikums.
Saskaņā ar spēkā esošo uzņēmējdarbības likumdošanu pastāv vairākas uzņēmējdarbības formas, no kurām Latvijas uzņēmēji un īpašnieki var izvēlēties saviem uzņēmējdarbības vai īpašumu apsaimniekošanas mērķiem šķietami vispiemērotāko, simpātiskāko, drošāko un mazāk riskanto. Arī jaunajā uzņēmējdarbības likumā, kas nosaukts par Komerclikumu, izvēles iespējas nemazinās. Vienīgā atšķirība – tajā vairs nav ietvertas tās trīs formas, kas savu misiju ir beigušas un tām sākotnēji paredzētos uzdevumus izpildījušas, piemēram, paju sabiedrība, kas tika izmantota kā pārejas forma kolhozu un sovhozu privatizācijas jeb lauksaimnieku īpašumu restitūcijas procesā, valsts un pašvaldību uzņēmumu formas, pēc kurām nepieciešamība beidzās līdz ar valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju vai reprivatizāciju un atlikušo šādu uzņēmumu pārveidošanu par valsts vai pašvaldību uzņēmējsabiedrībām. Individuālie un ģimenes uzņēmumi, kā arī zemnieku, zvejnieku un amatnieku saimniecības saglabājas. Var mainīties tikai to nosaukumi.…