Mūsdienās uzņēmejdarbība attīstās ar vien vairāk un vairāk. Lai uzņēmums varētu veiksmīgi veikt savu darbību, un nest peļņu, ir nepieciešams stingri sekot uzņēmuma darbībai līdzi. Ir jāveic saimnieciskās darbības analīzi. Saimnieciskās darbības analīzē galvenā uzmanība pievēršama pētāmā objekta konkrētām īpatnībām un specifikai. Šāda analīze ir iedarbīga, tā noder par pamatu analizējamā objekta vadības lēmumu izstrādāšanai. Šādā veidā iegūtie secinājumi un ieteikumi attiecas tikai uz konkrētu analizējamo objektu, tos nedrīkst attiecināt uz nozari, reģionu.
Ekonomiskā analīze ir svarīgs ekonomikas vadīšanas procesa posms, tās uzdevums ir
vispusīgi novērtēt analizējamā objekta stāvokli un noteikt, kādā mērā tas atšķiras no nepieciešamā;
atklāt iespējas un ceļus, kā analizējamā objekta faktisko stāvokli tuvināt nepieciešamajam;
sagatavot informāciju, kas nepieciešama optimālā vadības lēmuma izstrādāšanai.
Uzņēmuma darbības ekonomiskajai analīzei ir svarīga loma uzņēmuma vadīšanā. Analīzes uzdevums, no vienas puses, ir noteikt uzņēmuma darbības efektivitāti pārskata periodā un noteikto mērķu sasniegšanu, bet, no otras puses, - noteikt uzņēmuma darbības attīstības iespējamos virzienus esošajā un perspektīvajā periodā, ņemot vērā nepieciešamos materiālus, finansiālos un darbaspēka resursus. Tāpēc analīze ir jāveic mērķtiecīgi, lai izzinātu tādas uzņēmuma iespējas un rezerves, kuras nodrošinātu esošo resursu visoptimālāko izmantošanu.
Finansu rādītāju lietotājiem bieži vien nākas spriest par to, vai šo rādītāju lielums, to dinamika ir labvēlīga vai nelabvēlīga. Šim nolūkam literatūra iesaka trīs dažādus paņēmienus:
1. Salīdzināšana ar ideālo līmeni.
Aprēķinātos rādītājus salīdzina ar šo rādītāju ideālo līmeni. Piemēram, tiek atzīts, ka likviditātes kopējā koeficienta pieņemamais līmenis varētu būt no 1 - 2, tādi pat ideāli līmeņi ir ieteikti arī dažiem citiem koeficientiem. Tomēr šo paņēmienu nevajadzētu idealizēt, jo nav divu absolūti vienādu uzņēmumu, katram uzņēmumam ir sava specifika, un tā ir jāņem vērā vērtējot finansu rādītājus. Tā, piemēram, augsts likviditātes kopējais koeficients var būt nelabvēlīga kredīta politikas (nepamatoti lielas pircēju parādu summas) sekas, pārāk lieli vai novecojuši materiālu krājumi u.c. Tātad, izmantojot salīdzināšanas paņēmienu jārīkojas piesardzīgi.
2. Salīdzināšana ar iepriekšējiem periodiem.…
