Uztura nozīme svara regulēšanā

Secinājumi
1. Visi pārtikas produkti sastāv no barības elementiem, kurus organisms var uzņemt un kuri nepieciešami, lai uzturētu tā dzīvības procesus.
Barības vielas iedala divās kategorijās:
1) barības vielas, kas piegādā enerģiju un arī kalpo par izejmateriālu daudziem sintēzes procesiem, kas notiek organismā (olbaltumvielas, ogļhidrāti, lipīdi);
2) barības vielas, kas nepiegādā enerģiju (šķiedrvielas, ūdens, vitamīni).
2. Olbaltumvielas ir dzīvnieku vai augu valsts izcelsmes organiskas vielas, kas nodrošina cilvēka organisma šūnu struktūras pastāvēšanu. Cilvēka organisms saņem olbaltumvielas no dzīvnieku valsts produktiem, piemēram, liellopu gaļas, kā arī augu valsts produktiem, piemēram, sojas.
3. Ogļhidrātus atbilstoši to molekulārajai uzbūvei iedala:
1) monosaharīdos (ogļhidrāti, kas sastāv no vienas molekulas) - glikoze, fruktoze, galaktoze;
2) disaharīdos (ogļhidrāti, kas sastāv no divām molekulām) - saharoze, laktoze, maltoze;
3) polisaharīdos (ogļhidrāti, kas sastāv no vairāk nekā divām molekulām) - glikogēns, ciete.
4. Lipīdus (jeb rezerves taukus) veido komplicētas molekulas.
Atbilstoši to ķīmiskajai formulai iedala:
1) piesātinātās taukskābēs, sastopamas cūkgaļā, olās, piena produktos utt.;
2) nepiesātinātās taukskābēs, sastopamas taukos, kuri saglabā šķidru konsistenci istabas temperatūrā (saulespuķu eļļa, olīveļļa, rapšu eļļa utt.);
3) nepiesātinātajos taukos, sastopami zivīs, pīļu un zosu gaļā.
…