Vācija pēc Otrā pasaules kara

Valsts iekārta ir sociālistiska republika. Augstākais valsts varas un likumdevējs orgāns ir Tautas palāta (500 deputāti), ko ievēl uz 5 gadiem. Tautas palāta pieņem likumus, kā arī izlemj valsts politiskos pamatjautājumus, izveido citus augstākos valsts orgānus. Augstākais valsts varas orgāns, kas darbojas nepārtraukti un veic valsts galvas pienākumus, ir Valsts padome.
Zemes dzīlēs ir lieli kālija sāļu (8 mljrd. t), vārāmā sāls (5mljrd. t) un brūnogļu krājumi (47 mljrd. t), nedaudz akmeņogļu, dzelzs, vara, svina, cinka, alvas, niķeļa u.c. metālu rūdas. Ir arī urāna rūda, fluorīds, dažviet nafta un dabasgāze, krīts un dažādas būvmateriālu izejvielas.
Augsne. Sastopamas podzolētās augsnes, Melnburgas ezeru plato mežu brūnās un pelēkās augsnes. Harca priekškalnēs un Tīringenes muldā ir auglīgākās melnzemes tipa augsnes.
Meži aizņem 27,3% teritorijas, lielākie masīvi Z daļa un kalnos (dižskābarži, egles)
Meža Dzīvnieki: aļņi, stirnas, staltbrieži, meža cūkas, zaķi. Medījamie putni: irbes, pīles, fazāni. Rezervātos saglabājušās lielās sīgas, ūpji, ērgļi, gārņi, stārķi. Ūdenstilpēs audzēja zivis: karpas, plaužus, līņus, līdakas, foreles.
Iedzīvotāji: 99% iedzīvotāju ir vācieši, vienīgā mazākumtautība-sorbi, kas dzīvo Kotbusas un Drēzdenes apgabalā.
Saimniecība. VDR ir augsti attīstīta industriāla valsts ar intensīvu lauksaimniecību. Rūpniecība deva 62,2% nacionālā ienākuma, lauksaimniecība un mežsaimniecība-12,7%, celtniecība-6,9%, transports un sakari-6,1% Ļoti attīstīta mašīnbūve, it īpaši elektrotehnikas rūpniecība un aparātbūve.

…