Vadītāja personības raksturojums
Vadīšanas stils ir tipisku un samērā stabilu paņēmienu kopums, ar kuriem vadītājs iedarbojās uz padotajiem, lai īstenotu organizācijas mērķus.
Vispārēji ar „vadīšanas stils” saprot vadīšanas formu un metožu kopumu konkrētā uzņēmumā vai kolektīvā. Tas ietver tādus vadīšanas raksturojošus elementus kā pieņemtie saimnieciskās un sociālās attīstības plānošanas paņēmieni, organizācijas struktūra, sociāli psiholoģiskā gaisotne, personāla vadīšanas politika, apmaksas un darba stimulēšanas sistēma, darba un ražošanas organizācija un kultūra, telpu interjers u. tml.
Daudz šaurākā nozīmē ar vadīšanas stilu saprot vadītāja darba paņēmienu sistēmu, ko tas izmanto darbā ar cilvēkiem un informāciju. Vadītāja vadīšanas stils izpaužas arī viņa runas manierē, prasmē uzklausīt padotos, mākā sagatavot, pieņemt un īstenot lēmumus.
Konkrēta vadītāja stils dažādu faktoru ietekme. Te pirmkārt jāmin apkārtējās vides ietekme un vadīšanas stilu, jo ekonomiski attīstītā valstī ar stabilu naudas un nodokļu politiku, augsti attīstītu ražošanu vadīšanas stils būs savādāks nekā valstī, kas tirgus ekonomikā sper pirmos soļus.
Vadīšanas stilu ietekmē arī katra vadītāja individuālās īpašības: fizioloģiskie parametri (nervu sistēmas darbības īpatnības, vielmaiņa u.tml.); izglītība; pieredze; intereses; darbības mērķi u.tml.
Lai noteiktu noteicošos efektīvās vadīšanas faktorus, zinātnieki piedāvā trīs pieejas:
• atkarībā no vadītāja personīgām īpašībām;
• atkarībā no vadītāja uzvedības;
• atkarībā no situācijas.
Vadītājā darba stils
Vadītāja darba stilā izpaužas vadīšanas kultūra. Vadītājs ar savu darba stilu, ar tā realizācijas kultūru var radīt kolektīvā lietišķu, ieinteresētu vai arī vienaldzīgu, bezatbildīgu attieksmi pret darbu.
Šajās situācijās organizācijās veidojās tām atbilstošas attiecības starp vadītāju un organizācijas darbiniekiem.
Vadītāja darba stils ir vadītajām raksturīgo paņēmienu un metožu kopums, kuras viņš izmanto savā darbībā, attiecībās ar vadāmo objektu (grupu) un atsevišķiem darbiniekiem, kas tiek pielietotas vadāmās sistēmas darbības koordinācijai un veidojās konkrētās situācijas, tā vadītāja personīgo īpašību un īpatnību iespaidā.
