Lai gan bibliotēkās var apzināt ievērojamu daudzumu literatūras, kas veltīta sociālās, vadības un organizāciju psiholoģijas jautājumiem, tomēr reālais stāvoklis ir sliktāks. Patlaban svešvalodās ir diezgan brīvi pieejama literatūra, attiecībā uz pētījumiem, kas veikti ārzemēs 50.- 80.gados. Lieki laikam būtu teikt , ka mūsu valstī lielāki patstāvīgi pētījumi veikti netiek un līdz ar to nav arī plašāku publikāciju, īpaši jau pētījumi, kas pamatotos mūsu sociālajā un kultūras vidē. Tie autori, kas izdod grāmatas šajā jomā, pārsvarā tulko, analizē un salīdzina tās teorijas, kas radītas Rietumos ar Latvijas kultūrvidi un mūsu valstī esošo situāciju. Pārsvarā tā ir literatūra, kas kalpo kā mācību materiāls vienlaikus gan skolniekiem, gan studentiem un pārējiem interesentiem. Tomēr tie vēl nav pieskaitāmi nopietnākiem pētījumiem. Zinātne Latvijā, raugoties no šāda viedokļa, nepastāv.
Jāpiebilst arī, ka literatūra svešvalodās vēl joprojām ir pieejama samērā šauram lasītāju lokam.
Latviešu valodā trūkst arī darbu, kas būtu tiešie Rietumu autoru darbu tulkojumi pilnā apjomā un ļautu mums iepazīties pilnībā ar tām koncepcijām, kas veidojušas mūsdienu izpratni par procesiem, kas raksturo organizāciju un attiecības tajā. Jāatzīmē, ka šajā ziņā labāka situācija ir ar literatūru krievu valodā, kura iznāk pašā Krievijā un ir mums ir samērā plaši pieejama.
1.VADĪTĀJA FUNKCIJAS UN NOZĪME ORGANIZĀCIJĀ
Labvēlīgs psiholoģiskais mikroklimats organizācijā nekādā gadījumā nav un nevar būt pašmērķis, jo organizācijas pastāvēšanas mērķis ir pavisam cits. Taču tā kā jebkurā organizācijā strādā cilvēki zināmas attiecības starp viņiem rodas neizbēgami, tāpat arī viss mikroklimats kopumā. Tas pastāv paralēli visai organizācijas darbībai un funkcionēšanai. Tam var būt ārkārtīgi liela vai izšķiroša nozīme noteiktos gadījumos un situācijās, piem., tas var ietekmēt konfliktu līmeni grupā, vispārējo emocionālo noskaņojumu, stresa līmeni, darbinieku garastāvokli, darba spējas, lojalitāti pret organizācijas mērķiem u.c. . Tas atstāj vislielāko ietekmi uz tādiem faktoriem kā darbinieku motivāciju, apmierinātību ar piederību konkrētai organizācijai, kopības izjūtu vai piederības izjūtu savai organizācijai vai grupai. Tādēļ tam ir tieša un ātra atgriezeniskā saikne – tas stimulē vai bremzē organizācijā notiekošos procesus. Psiholoģisko mikroklimatu veido ārkārtīgi daudzi faktori, starp kuriem bieži vien ir arī tādi, kurus nav iespējams ietekmēt, kuri ir pakļauti dažādām nejaušībām. Starp faktoriem, kuri ietekmē mikroklimatu organizācijā būtu minami tādi kā: organizācijas nodarbošanās veids, uzdevumi un mērķi, organizācijas struktūra, vēsture, jau izveidojušās tradīcijas, darbinieku sastāvs uzņēmumā, to darba specifika, izglītības līmenis, vecums, dzimums u.c., organizācijas vadītāja personība, rīcība un izturēšanās veids. Šī darba ietvaros mūs interesē tieši kā organizācijas vadītājs spēj apzināti un neapzināti ietekmēt mikroklimatu organizācijā. Kāds psiholoģiskais mikroklimats ir vispiemērotākais darbinieku apmierinātībai ar piederību organizācijai un pašas organizācijas mērķu sasniegšanai. …
