Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
2,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:588996
 
Author:
Evaluation:
Published: 01.07.2003.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 5 units
References: Used
Extract

„Tautas balss” sāka skanēt 90 – to sākumā, kad Latvija atguva neatkarību. Latvieši vēlējās dzīvot savā brīvajā valstī un paši veidot savu politiku, saimniecību un ekonomiku. Latvija izvēlējās parlamentāro pārvaldes formu, kā lielākajā daļā Eiropas valstu. Kad nostiprinājās Latvijas Republika kā neatkarīga valsts, tika atjaunota 1922. gadā pieņemtā Satversme. Bet pagāja pāris gadi pēc neatkarības atgūšanas, kad trešās atmodas patriotiskie un nacionālistiskie saukļi noplaka un cilvēki iegāja ikdienas rutīnā, jo bija beidzies pārejas periods, situācija kaut cik nostabilizējās un nu jau katram bija jāgādā par savu eksistenci, biznesu vai karjeru demokrātijas apstākļos. Tomēr tagad, vairāk kā desmit gadus pēc Atmodas laika, sākās diskusijas par pārvaldes formu – radās viedoklis, ka prezidentu vajadzētu vēlēt tautai. Jautājums ir – kāpēc vispār šāds viedoklis radās, ar ko pusprezidentāla republika varētu būt labāka par parlamentāru republiku? Vai Latvija vispār ir gatava šādām pārmaiņām un vai šīs pārmaiņas ir nepieciešamas?
Pats svarīgākais dokuments ir Latvijas Republikas Satversme. Visiem likumiem ir jāatbilst Satversmei. Tā nosaka Latvijas neatkarību un demokrātiju (vispārējos noteikumus), kā arī Saeimas, Valsts Prezidenta, Ministru kabineta, likumdošanas, Tiesas un Valsts kontroles darbību.1 Visai politiskajai sistēmai Latvijā ir jāatbilst Latvijas Republikas Satversmei. Ja tiks pieņemts lēmums par to, ka Valsts Prezidentu vēl tauta, arī Satversmē būs jāievieš grozījumus.
Uzreiz pēc neatkarības atjaunošanas formāli spēkā bija 1978. gada Latvijas PSR Konstitūcija, kas tika vairākas reizes labota. Tomēr, patiesībā, tās piemērošana bija pārtraukta. Tāpēc 1991. gada vasarā Augstākās Padomes deputātu un lietpratēju grupa izveidoja jaunu pamatlikuma projektu, kas bija domāts pārejas periodam, līdz pilnīgai neatkarības atjaunošanai.…

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register