Vai pieaugušajiem ir nepieciešma tālākizglītība

Pēc Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas arvien biežāk sabiedrībā izskan doma par nepieciešamību integrēties, ne mazums šis termins tiek minēts kontekstā ar Latvijas iestāšanos ES. Kavējošie faktori:
1)brīvā laika trūkumi;
2)finansu trūkums;
3)ģimenes atbalsta trūkums;
4)liels attālums;
5)noslogojums u.c.
„Gandrīz katrs pieaugušais izjūt izglītības, informācijas un prasmju deficītu. Daudzi to cenšas pārvarēt paši saviem spēkiem- mācoties valodas, apgūstot jaunu profesiju vai papildinot esošās zināšanas. Taču arvien skaidrāk iezīmējas nepieciešamība risināt pieaugušo iedzīvotāju vispārīgās, profesionālās un tautas izglītības jautājumus. Tas nozīmē, ka nepieciešams atzīt pieaugušo izglītību kā nozīmīgu izglītības veidu, kura attīstību nosaka valsts politika, likums un budžets.” [6.;1.]
Mūsdienu mainīgajos ekonomiskajos apstākļos pieaugušo izglītībai ir jānodrošina:
a) profesionālā pilnveide,
b) pārkvalifikācijas iespējas,
c) interešu (tautas) izglītība(tai skaitā sociālā riska grupu- invalīdu, funkcionālo analfabētu u.c.- izglītība).

„Pieaugušo izglītība ir viens no sabiedrības garīgās un materiālās dzīves kvalitātes rādītājiem. Pēdējā laikā Latvijā pieaugušo izglītības prakse kļūst daudzveidīgāka pēc satura un formām. Pats svarīgākais, ka mūžizglītības kontekstā pilnveidojas gan pieaugušo profesionālā, gan akadēmiskā un interešu izglītība. Tas liecina par pozitīvām humānisma tendencēm sabiedrībā. Vienībā ar cilvēka brīvības izjūtu veidošanos pieaug cilvēka vajadzība bagātināt sevi. Tas ir pamats personības pašrealizācijai un pašregulācijai, kas izglītības ieguves procesā sekmē mācīšanās prasmju veidošanos.” …