NOBEIGUMS
Juridiskā atbildība iestājas tikai par prettiesisku darbību, uzvedību, bet nekad par personas domām un tā ir paredzēta tikai par tiesībpārkāpēja vainu. Lai personai iestātos juridiskā atbildība ir jābūt personas vainai, jo, ja nav personas vainas, tad tai nevar arī pastāvēt juridiskā atbildība. Ja personas vaina ir konstatēta un tiesību normas nosaka, ka par to iestājas juridiskā atbildība, tad sodam ir jābūt samērīgam attiecībā pret personas nodarījumu un tam ir jābūt kā sodam par nodarījumu nevis atriebībai.
Vainas formas ir divējādas, tās ir, ar tiešu nodomu vai ar netiešu nodomu veikts nodarījums. Vainas veida noskaidrošana ir svarīga tiesībpārkāpuma konstatēšanā, jo tas ļauj precīzi konstatēt noziedzīgo nodarījumu un piemērot attiecīgo sodu.
Juridiskā atbildība neiestājas tiesībpārkāpuma izdarīšanas brīdī, jo tas nav noteikts normatīvajos aktos, lai iestātos juridiskā atbildība ir jāpierāda vai jākonstatē personas vaina. Vainu konstatē un sodu piespriež tikai valsts pilnvarotas institūcijas, ievērojot attiecīgās procedūras.
Vaina pauž personas iekšējo noraidošo attieksmi pret sabiedrības vai citu personu interesēm, kura atklājas izdarītajā prettiesiskajā darbībā.
Juridiskās atbildības galvenā funkcija ir soda funkcija. Sods – tas ir atmaksas akts attiecībā pret tiesībpārkāpēju, tas ir līdzeklis, kas brīdina par atbildību un sekām, izdarot tiesībpārkāpumu. Latvijas likumdošanā sods nav paredzēts tikai kā līdzeklis vainīgās personas sodīšanai, bet arī kā preventīvs līdzeklis, lai atturētu citas personas no sodāmas rīcības un dotu iespēju laboties vainīgajai personai. Ja tiek pierādīta vaina un par to ir paredzēta juridiska atbildība, tad sods ir neizbēgams.
…
